Vai šobrīd ir īstais laiks pirkt bitkoinus? Tādu jautājumu, redzot pēdējo mēnešu ažiotāžu kriptovalūtu tirgū, sev ir uzdevis ne viens vien.
Aizvadītā gada nogalē viena bitkoina cena negaidīti uzleca no aptuveni tūkstoša eiro līdz gandrīz 20 000 eiro. Un tad tikpat strauji nokrita.
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis to saista ar ažiotāžu:
“Tas, ko mēs redzam tajā pašā bitkoinā, stipri atgādina burbuli. Līdz ar to potenciālajiem pircējiem ir jāsaprot, ka nav nekā, kas garantētu šo bitkoinu vērtību. To faktiski regulē tikai piedāvājuma un pieprasījuma attiecības, un līdz ar to pastāv būtiski riski šo ieguldījumu zaudēšanai.”
Arī Eiropas Centrālās bankas vadītājs Mario Dragi nesen līdzīgi izteicās, atbildot uz kāda studenta jautājumu, vai viņam būtu vērts iegādāties bitkoinus kā ieguldījumu nākotnē.
“Ja godīgi, tad es rūpīgi apdomātos, pirms to darīt. Ziniet, viens eiro šodien ir arī viens eiro rīt. Tā vērtība ir stabila. Bitkoina vērtība svārstās ārkārtīgi. Es nesauktu bitkoinu par valūtu gan šī iemesla dēļ, gan arī vēl viena iemesla dēļ. Proti, eiro garantē Eiropas Centrālā banka, dolāru garantē ASV Federālās rezerves, citas valūtas garantē valdības vai to centrālās bakas, bet bitkoinu neviens negarantē,” sacījis Dragi.
No vienas puses, tehnoloģijām, ko izmanto kriptovalūtas, ir liels potenciāls. Tās var atvieglot dažādu maksājumu un citu finanšu transakciju veikšanu. Tādēļ ir svarīgi sekot līdzi un izmantot šo tehnoloģiju priekšrocības. No otras –
bitkoina un citu kriptovalūtu cenas nemitīgi svārstās un ieguldītāji nav ne ar ko aizsargāti.
To pasvītro arī Latvijas Bankas eksperts Deniss Fiļipovs:
“Te arī ļoti spilgts piemērs – tie cilvēki, kas paļāvās ažiotāžai pirms Ziemassvētkiem, kad cena bija tuvu 20 000 ASV dolāru par vienu bitkoinu, uz šo brīdi viņi savus ieguldījumus ir zaudējuši par 50%, ja ne vairāk, kas arī apliecina, ka pieņēmums par nepārtrauktu cenas pieaugumu var arī izspēlēt ļoti ļaunu joku ar cilvēkiem.”
Eiropas finanšu tirgus uzraugi nesen ir nākuši klajā ar jaunu brīdinājumu patērētājiem par riskiem, kas ir saistīti ar ieguldījumiem kriptovalūtās. Tomēr daudzi joprojām ir gatavi riskēt. Un pat nelielās bankas sāk piedāvāt kriptovalūtās veikto ieguldījumu pārvaldību, kā arī citus pakalpojumus šajā jomā. Izdevums “Financial Times” vēsta, ka īpaši aktīvas šajā laukā ir nelielas bankas Šveicē un Lihtenšteinā, kas šajā tirgū saskata ne tikai lielus riskus, bet arī lielus ieguvumus.
Tikmēr citas Eiropas un Amerikas bankas ir visai piesardzīgas. Piemēram, ASV “JPMorgan Chase” vadītājs ir solījis atlaist jebkuru darbinieku, kurš tiks pieķerts, tirgojot kriptovalūtu. Daži no iemesliem, kādēļ lielie spēlētāji joprojām stāv malā, ir riski, kas saistīti arī naudas atmazgāšanu, saka Valdis Dombrovskis.
“Tāpēc jau tagad kriptovalūtu biržas un vairākas citas aktivitātes tiek iekļautas direktīvas par cīņu pret naudas atmazgāšanu tvērumā, jo kompetentām iestādēm ir svarīgi saprast, kas ir šo darījumu patiesā labuma guvēji.”
Šobrīd Eiropas iestādes mēģina saprast, kā veiksmīgāk attiecināt jau esošos likumus uz kriptovalūtām. Diskusijas par to šonedēļ risinājās gan Briselē, gan arī drīzumā notiks G20 sanāksmē. Tomēr jau tagad ir skaidrs, ka pilnībā aizliegt bitkoinus un citas kriptovalūtas vai kriptoaktīvus neviens Eiropā pašreiz negrasās, bet regulēt gan.
