Kopumā būves iedalīs trīs grupās, kur pirmā ir zemākā, bet trešā ir augstākā grupa. Ēku iedalījums grupās ir pamatots ar iespējamo cilvēku skaitu, kas vienlaikus var atrasties ēkā, stāvu skaitu, platību un ēkas funkciju. Savukārt inženierbūves, lai lietotājam būtu vieglāk saprotams, ir iedalītas grupās atbilstoši speciālajiem būvnoteikumiem.
Trešās grupas būves atbilst šobrīd esošajam definējumam - sabiedriski nozīmīga būve, savukārt pirmajā grupā ir būves, kuru būvniecībai nav jāsaņem būvatļauja un jāizstrādā būvprojekts.
Ēkām, kurās var uzturēties vairāk cilvēku, un kurās avārijas gadījumā, līdzīgi kā Zolitūdes Maksima veikalā ir apdraudēts vairāk dzīvību, tiks izvirzītas atšķirīgas prasības - tā ir tikai viena no normām, ko paredz šodien valdības komitejā apstiprinātie Vispārīgie būvnoteikumi. Šāda ēku klasifikāciju normatīvajos aktos būvniecības regulējumā ir jaunums, komitejas sēdē atzina Ekonomikas ministrijas valsts sekretāre vietnieks Jurijs Spiridonovs.
Tiesa, valdības virzītie Noteikumi jau ir izpelnījušies neviennozīmīgu ekspertu vērtējumu.
„Mūsu galvenās bažas ir par to, ko minēja Tieslietu ministrija, ka uz Ministru kabineta Komitejas sēdi sagatavotā projekta versija ir atšķirīga no tā, par ko runāja starpinstitūciju sanāksmē. Ir mainītas atsevišķas definīcijas, kas izjauc sistēmu, kādā savstarpēji saistīti būvniecības dalībnieki. Tāpēc noteikumi nav gatavi, vēl tie ir precizējami,” komentē Latvijas Arhitektu savienības pārstāve Elīna Rožlapa.
Ekonomikas ministrija gan uzskata, ka šos iebildumus var uzskatīt par salīdzinoši maznozīmīgiem, jo tā ir tehniska nianse, par kuru pusēm vēl joprojām ir pietiekami daudz laika vienoties. Tiesa, ministrija neslēpj, ka daudz pretrunu ir par citiem ar būvniecības regulējumu saistītajiem noteikumiem - piemēram, regulējumu par būvnieku apdrošināšanu.
