Norvēģijas puse uzskata, ka zveja bijusi nelikumīga, tikmēr Latvija atsaucas uz iepriekš panāktu starptautisku vienošanos. Latvijas Ārlietu ministrija iesniegusi notu Norvēģijas vēstniecībai ar lūgumu atbrīvot kuģi un netraucēt zveju, bet Norvēģijas vēstniecība akcentē, ka tikai šī valsts drīkst licencēt sniega krabju zveju tās kontinentālajā šelfā.
Kuģa īpašnieks norādīja, ka krabis nevar tikt uzskatīts par sēdošu sugu, jo pārvietojas un migrē. Tādējādi krabi nevarot uzskatīt kā šelfa resursu. "Trešais jautājums, kuru mēs gribējām, lai tiesa izskatītu, bet jautājums tika atlikts - vai Svalbāras līgums, kurš tika parakstīts 1920. gadā Parīzē, darbojas 200 jūdzes no Svalbāras krastiem. Norvēģija uzskata, ka [līguma darbība] nesniedzas, bet pārējās pasaules valstis uzskata, ka sniedzas," klāstīja Pildegovičs.
Latvijas zvejnieki ir ieinteresēti krabju zvejā, jo šī ir ļoti perspektīva nozare - sniega krabji ir ļoti dārgi un pieprasīti visos pasaules tirgos. Latvijas zvejas kuģu nozveja 2014. - 2015. gadā veidoja vairāk nekā 2200 tonnu ar piecarpus miljonu eiro vērtību.
KONTEKSTS:
2017. gada janvārī pie Norvēģijas krastiem tika arestēts Latvijas sniega krabju kuģis. Latvija uzskatīja, ka Norvēģija ierobežo zvejas iespējas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, pārkāpj starptautiskos līgumus un nosūtīja uz Oslo notu. Zvejnieki savus zaudējumus lēš vairāk nekā 100 miljonu eiro vērtībā un ir noskaņoti kareivīgi – kopā ar valsti ir gatavi ne tikai aizstāvēt zvejas tiesības, bet arī piedzīt kompensācijas.
Latvijas uzņēmējiem piederošais krabju zvejas kuģis "Senator", kas arestēts par it kā nelicencētu krabju zveju Norvēģijas Svalbāras arhipelāga ūdeņos, stāv Norvēģijas ostā. Kuģa komanda ir mājās, un to pieskata vien trīs cilvēku apkalpe. "Senator" bija pirmais Latvijas un arī Eiropas Savienības kuģis, kas centās zvejot krabjus Svalbārā. Tā arests pārvilka treknu svītru arī citu Latvijas zvejnieku cerībām par zvejas sezonas sākumu.
