"Gatavus mēs nosakām nevis pēc kātiņa, bet pēc lapiņas nokaltušās. Bet sakarā ar laika apstākļiem lapas ir beigtas, jo naktis ir aukstas. Līdz ar to viņi briest, bet ilgāk briest," stāsta arbūzu audzētāja.
Bizness sācies pirms pieciem gadiem, kad Maija un Andrejs pie savām mājām Babītes novada Gātciemā nolēma audzēt arbūzus un melones.
"Ir dzirdēts, ka Latvijā lielākie pagājušajā gadā ir bijuši 12-14 kilogrami. Mums tik lieli nav bijuši. Mums ir 7-8 kg bijuši," stāstīja arbūzu audzētāji.
Kondratjuka skaidro, ka pagājušajā gadā arbūzi bijuši labāki, jo šogad ir vēsas naktis. "Tas īsti nepatīk gurķveidīgajiem augiem – ķirbjiem, gurķiem, melonēm, arbūziem. Bet aug. Viss būs kārtībā. Aizpagājušogad bija lietains, mirka ūdenī, daudz nopuva peļķēs, bet arī izauga. Mazāk, bet izauga," stāsta audzētāja.
Pašlaik uz lauka audzē divas šķirnes meloņu un padsmit šķirnes arbūzu – ir gan dzelteni, gan zaļi, gan strīpaini. Katram nedaudz citāda garša. Saimnieki norādīja, ka arbūzus uz lauka izaudzēt var ikviens.
"Aprīļa vidū, beigās iesēj podiņā. Maija vidū, beigās ieliek zemē. Lai pasargātu no salnām, labāk kaut ko virsū uzlikt. Vai nu kādā lecektī vai tunelī. Kad tuneli piepilda ar lapām, ap Jāņiem, kad sāk ziedēt, tad tuneli pataisa vaļā vai noņem nost. Tad jau viņš pats aug. Galvenais nepārliet. Labāk neliet nemaz. Sākumā, kamēr ieaugas, salej, pēc tam vairāk ne," klāsta Kondratjuks. Uz zemes var uzklāt plēvi. Tā saknēm būs siltāk.
Vai no arbūzu audzēšanas sanāk bizness, saimnieki atzīst, ka nezina. Kā kuru gadu. Ja siltāks un saulaināks, tad var arī nopelnīt.
"Nu jau mums ir tas vecums, kad jādomā, kā neapstāties. Tikko apstāsies, tā ir beigas. Labāk ir kustēties. Es pēc dabas esmu diezgan slinks cilvēks, un, ja man nebūtu kaut kas, kas mani dzen... Bet zeme vienmēr dzen. Pozitīvs dzinulis, kas dod enerģiju, gandarījumu," secina arbūzu audzētājs.
