Ar vienotu Baltijas gāzes tirgu valsts varētu nepirkt Inčukalna krātuvi

Valsts varētu nepirkt Inčukalna gāzes krātuves daļas, ja izdosies vienoties par Baltijas vienotā gāzes tirgus izveidi un tajā paradīsies spēlētāji, kas ieinteresēti krātuves iegādē, intervijā LTV “Rīta panorāmā” sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (“Vienotība”).

Viņš pastāstīja, ka valdība ir “fināla stadijā ar konsultantu piesaisti”, kas izvērtēs nepieciešamību un iespējas iegādāties Inčukalna gāzes krātuves daļas un to cenu. Pagaidām ministrs neatklāja, kas tieši konsultēs valsti, vien norādot, ka tie ir “augstas klases spēlētāji šajā tirgū”.  Par viņu piesaisti būs jālemj valdībai.

Taču pašlaik Latvija arī aktīvi strādā pie vienotā Baltijas gāzes tirgus izveides, un, ja būtu tirgus, kas funkcionē, tad valdībai nebūtu jāizmanto pirmpirkuma tiesības un nebūtu jāpērk krātuves daļas, bet, ja tas nefunkcionēs, tad valdībai jāiesaistās, sacīja ministrs.

Ašeradens arī skaidroja, ka krātuves daļas nevar pirkt tie, kas iesaistīti gāzes ieguvē, tirdzniecībā, bet ir divu viedu potenciālie pircēji – vai nu profesionālie operatori, un Eiropā ir vairāki tādi, kas pat ne attāli nav saistīti ar Krievijas gāzes koncernu “Gazprom”, un ar to pārstāvjiem pat ir notikušas vairākas tikšanās.

Otrs variants ir finanšu investori, un te ir visplašākais loks, sākot no globāliem finanšu spēlētājiem, beidzot ar riska kapitāla fondiem, teica ministrs.

Savukārt piektdien, 12.maijā, notiekošajā ekspertu konferencē "Ceļā uz integrētu reģionālo dabasgāzes tirgu Baltijā un Somijā" Ašeradens uzsvēra, ka izveidot reģionālo gāzes tirgu Baltijas valstīs un Somijā ir liels izaicinājums.

Pēc ministra teiktā, dabasgāzes tirgus Baltijas valstīs un Somijā pēdējo gadu laikā ir pieredzējis būtisku kritumu, radot jaunus izaicinājumus – kā uzturēt gāzes pārvades un sadales infrastruktūru un apturēt turpmāku tirgus kritumu, informēja Ekonomikas ministrija.  

Tomēr kopējais Baltijas valstu dabasgāzes tirgus pārsniedz vienu miljardu eiro, un tas ir priekšnosacījums jaunu tirgus dalībnieku interesei un ienākšanai tirgū. Un konkurences nodrošināšanai būtisks solis sadarbībā ar Baltijas valstu un Somijas gāzes pārvades sistēmu operatoriem ir kopīgas platformas izveide gāzes tirdzniecībai, vienojoties par pārrobežu infrastruktūras izmantošanas nosacījumiem, tarifiem un atbildības sadalījumu.

Ministrs uzsvēra, ka valstīm vēl ir daudz mājasdarbu un viens no pirmajiem uzdevumiem atbildīgajām ministrijām ir jau līdz nākamā gada trešajam ceturksnim ir  jāizdara nepieciešamie grozījumi normatīvajos aktos.  

Jau ziņots, ka 2017.gada 3.aprīlī atvērts Latvijas dabasgāzes tirgus. Tālab sadalīts gāzes tirgus monopoluzņēmums "Latvijas gāze", no tā nodalot dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas aktīvus, tostarp Inčukalna pazemes krātuvi, ko nodos neatkarīgam gāzes pārvades uzņēmumam "Conexus".

"Conexus" kontrolpakete līdz šā gada beigām ir jāpārdod. Ekonomikas ministrs Ašeradens ("Vienotība") iepriekš neizslēdza iespēju valstij kļūt par galveno jaunā gāzes pārvades uzņēmuma lielāko akcionāru.

Tikmēr dabasgāzes tirgotāju reģistrā reģistrēti jau 14 tirgotāji. Publiski par vēlmi  iesaistīties gāzes tirgošanā paziņoja divi uzņēmumi: AS "Latvenergo” un SIA “Enefit”. Savukārt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) atklāja, ka interese ir arī diviem uzņēmumiem - “Litgas” un “Lietuvos dujos”.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti