Liela daļa iedzīvotāju Latvijā nevar atļauties iegādāties mājokli, tāpēc tas tiek īrēts, taču nākas saskarties ar problēmu, ka kopumā trūkst dzīvojamās platības. Zemā iedzīvotāju pirktspēja rada arī zemu investoru interesi būvēt mājas. Tāpēc Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi atbalstu, kas ļautu pašvaldībām saņemt aizdevumu Valsts kasē vismaz uz 30 gadiem ar salīdzinoši zemu procentu likmi, lai būvētu jaunas daudzdzīvokļu mājas, ko izīrēt.
“Piemēram, Valmiera, Cēsis, Smiltene, Ventspils, Kuldīga, Jelgava, Dobele, Sigulda, Baldone, Jēkabpils, Rēzekne - un, protams, ir arī citas, kurām mēs neesam pajautājuši -, mēs pajautājām, cik viņām nepieciešams dzīvokļu un cik viņas plāno potenciālās darbavietas nākamajos trīs gados, un paralēli mēs salīdzinājām, kāds ir īres sludinājumu skaits tieši šīm pašvaldībām, un viņš bija daudz daudzreiz mazāks, nekā tas nepieciešamais, ko bija norādījušas konkrētās pašvaldības,” stāsta Ekonomikas ministrijas Mājokļu politikas departamenta direktora vietniece Dace Vītola.
Ministrija noteikusi, ka būvniecības izmaksas 2019.gadā nevarēs pārsniegt 1300 eiro (ar pievienotās vērtības nodokli) uz vienu kvadrātmetru. Turpmākajos gados būvniecības izmaksas tiks pārskatītas, ņemot vērā situāciju būvniecības tirgū.
“Mums ir jāvirza grozījumi likumā, lai būtu deleģējams Ministru kabinetam izstrādāt šādu atbalstu programmu un noteikumus, un šim visam vajadzētu stāties spēkā nākamā gada sākumā,'' saka Vītola.
Rēzeknes ir starp tām pilsētām, kas ir gatava būvēt jaunu daudzdzīvokļu māju, ir pat noskatīta vieta pilsētas Ziemeļu mikrorajonā.
“Tas būs kā pilotprojekts, mums vajag izmēģināt tirgu un situāciju. Mēs plaši neiesim no sākuma, varbūt piecdesmit, sešdesmit dzīvokļi, tā būs viena māja, un attiecīgi mēs to varēsim piedāvāt jau pēc diviem gadiem. Galvenais princips, kurš jāievēro pēc jaunu dzīvojamo māju būvniecības, lai nomas maksa nebūtu zemāka par trīs eiro kvadrātmetrā, tādā gadījumā mēs saņemam tādu maksu, ka mēs varam teikt - ja mēs ieguldām kredītlīdzekļus māju būvniecībā, mēs apmaksājam pilnībā to visu projektu. Protams, algai jābūt ne zemākai kā tūkstotis pusotrs tūkstotis, lai apmaksātu tādu dzīvokli, jo dzīvokļa nomas maksa varbūt 200-300 eiro”, skaidro Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs.
Daugavpils pilsētā arī ir problēmas ar dzīvojamo fondu, tas ir novecojis, un uz pašvaldības dzīvokļiem cilvēkiem nākas gaidīt rindā.
“Rindā mums ir mazāk nekā simts cilvēku. Problēmas ir ar dzīvošanai derīgu dzīvojamo fondu. Lai mēs varētu izīrēt pilsētas iedzīvotājiem dzīvojamās telpas, tām ir jābūt dzīvošanai derīgām, tām ir jābūt ar iestiklotām logu ailēm, ieliktām durvīm, ja dzīvoklis ir labiekārtots, tad aprīkotam ar kanalizāciju,” stāsta Daugavpils pilsētas domes Īpašuma pārvaldīšanas departamenta Dzīvokļu nodaļas vadītāja Jolanta Cinne.
Tomēr, neraugoties uz problēmu ar dzīvojamām mājām, Daugavpils pilsētā negrasās būvēt jaunas, Daugavpilī labāk vēlas sakārtot jau esošās mājas.
“Tās [pilsētas], kas ir tuvāk Rīgai, protams, vēlas būvēt jaunas, jo viņiem nav tāda dzīvojamā fonda, tādas pilsētas kā Liepāja, Daugavpils, kas ir tālu no centra, vēlas atjaunot esošos īpašumus, jo - ko mēs darīsim ar esošo dzīvojamo fondu? Jauksim viņu nost? Līdz ar to tas ir viens no aspektiem, un mēs ceram, ka jaunā valdība piešķirs līdzekļus arī šādam mērķim un skatīsies individuāli visu valsti kopumā, ne tikai Pierīgas rajonus un pilsētas,” klāsta Īpašuma pārvaldīšanas departamenta Nekustamā īpašuma attīstības nodaļas vadītāja Inta Ruskule.
Atbalsta programmai īres māju būvniecībai pašvaldības jāsekmē darba spēka piesaiste un līdz ar to arī ekonomiskā izaugsme reģionos. Kā norāda Ekonomikas ministrijā, jaunuzbūvētajai daudzdzīvokļu mājai jābūt izīrētai vismaz 80 procentu apjomā, tās nevarēs tikt nodotas apakšīrei, pārdot vai atsavināt trešajām personām.
