Panorāma

Panorāma

Panorāma

Bāreņi paliek bez dzīvesvietas

Cer stiprināt sadarbību ar Ķīnu tranzīta nozarē

Ar testa kravas vilcienu cer pārliecināt ķīniešus

Jau šīs nedēļas nogalē Rīgā uz tikšanos ar 16  Centrālās un Austrumeiropas valstu valdību vadītājiem ieradīsies Ķīnas premjers Lī Kecjans. Šajā pašā dienā Rīgā gaidāms ierodamies arī konteineru testa vilciens no Ķīnas. Latvijas puse uz to raugās optimistiski, cerot daļēji kompensēt Krievijas kravu samazinājumu. Tikmēr eksperti uzsver – pārliecināt Ķīniešu partnerus par šo ceļu var izrādīties grūti.  

Pirmais kopīgi organizētais kravas testa vilciens no Ķīnas uz Latviju 42 konteinerus ar plaša patēriņa precēm, kas domātas Ziemeļeiropas tirgum, būs atvedis 15 dienās. Tas ir četrreiz ātrāk, nekā kravas vedot ar kuģiem.

Šis vilciens no Ji-Vū pilsētas Ķīnas dienvidaustrumos ceļu sāka 20. oktobrī, kopumā mērojot vairāk nekā 11 000 kilometru. Klātesot Latvijas un Ķīnas dzelzceļa kompāniju pārstāvjiem, Rīgas Centrālajā stacijā to svinīgi sagaidīs jau šo sestdien.

Šis gan nav pirmais šāda veida testa vilciens. Pirmais mēģinājums bija vēl 2008. gadā. Toreiz turpinājums nesekoja.

“Šie sauszemes pārvadājumi gūst arvien lielāku atpazīstamību. Bremzējošais faktors ir tas, ka Ķīnas uzņēmēji visu ir pieraduši sūtīt pa jūru. Grūtākais ir pārliecināt viņus. Tāpēc šādi testa vilcieni kalpo par piemēru,” saka Satiksmes ministrijas Tranzītpolitikas departamenta direktors Andris Maldups

Transporta eksperts Tālis Linkaits gan norādīja, ka projektam ir arī vājas vietas.

“Patiesībā tas vājais punkts ir reversā kustība. Ir preces, ko vest no Ķīnas uz Eiropu, bet ir maz preču, ko var vest pretējā virzienā. Ja konteineri dodas atpakaļ tukši, tad tās ir papildu izmaksas,” skaidro Linkaits.

Satiksmes ministrijā uzsver – līdzīgi vilcieni jau veiksmīgi kursē gan uz Vāciju, gan Poliju.

Bet sadarbība kravu piesaistē nebūs vienīgais, par ko plānots diskutēt šonedēļ gaidāmajā Ķīnas un 16 Centrālās un Austrumeiropas premjeru tikšanās laikā. Tajā Ķīnas pusei plānots piedāvāt līdzdarboties arī dažādos infrastruktūras projektos Ventspils un Rīgas ostā, kravu termināļa izveidē Rīgas lidostā, “Rail Baltica” Salaspils kravu termināļa attīstībā, kā arī sadarbībai aviosatiksmē.

Ekonomikas ministrijas Eiropas Savienības un ārējo ekonomisko attiecību departamenta direktores Gundega Janbērziņa-Beitika stāsta, ka “šis pasākums ir sadarbības partneru meklējumi, jaunas investīcijas, vienošanās noslēgšanas”.

Viņa skaidro, ka foruma formāts paredz slēgt vairākus desmitus vienošanos vairākās jomās, “tas paredz gan izglītību, gan zinātni, gan transportu – ļoti daudzas tās jomas, kas ir apakšā”.

Ekonomikas ministrijā uzsver – jau šobrīd savu tālāko stratēģiju Ķīnas tirgus apgūšanai nopietni izstrādā pārtikas ražotāji. Par eksportu nopietni interesējas arī Latvijas kokrūpnieki, informācijas tehnoloģiju (IT) un tūrisma sektors. Kaut Ķīna šobrīd ir Latvijas otrais lielākais eksporta tirgus ārpus Eiropas Savienības, pagaidām gan ar lielu preču eksportu nevaram lepoties. Pērn Latvijas eksporta kopējā vērtība bijusi vien 114 miljonu eiro apmērā, iepretim 455 miljoniem Ķīnas importam.  

Jau ziņots, ka Krievija plāno kravas vairs nevest caur Latviju, sākot no 2018.gada. Taču Latvijas Dzelzceļš sācis sarunas ar citām valstīm un to uzņēmumiem par tranzīta kravu laišanu caur Latviju. Tiesa, ekonomisti iepriekš atturīgi izteikušies par Latvijas iespējām kļūt par Ķīnas jaunā Zīda ceļa sastāvdaļu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti