Ceturtdien Ministru kabinets ārkārtas sēdē izskatīja iesniegtos priekšlikumus 2021.gada budžeta projektam pirms tā izskatīšanas Saeimā otrajā lasījumā.
Ministri atbalstīja koalīcijas deputātu iesniegtos priekšlikumus, kas paredz nākamgad straujāk audzēt akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem, straujāko nodokļa kāpumu paredzot karsējamajai tabakai.
No valdības atbalstītajām akcīzes nodokļa likuma izmaiņām izriet, ka no 2021.gada 1.janvāra nodokļa likme karsējamai tabakai būs 160 eiro par 1000 gramiem tabakas, iepretim 75 eiro patlaban.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") skaidroja, ka trešdien koalīcijas tikšanās laikā par šo jautājumu bijušas garas debates, tomēr akcīzes nodokļa straujāka celšana šai produkta grupai iecerēta, lai nodrošinātu papildus līdzekļu onkoloģijai.
Pret tik strauju akcīzes nodokļa kāpumu iebilda uzņēmēju organizācijas. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš norādīja, ka nodokļa celšana karsējamai tabakai par 190% notiek pārmērīgi strauji. Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāve Inese Olafsone brīdināja, ka tik strauja akcīzes nodokļa celšana karsējamai tabakai ne tikai veicinās ēnu ekonomiku, bet arī nenodrošinās iecerētos papildus ieņēmumu budžetā. Viņa rosināja izmaiņas akcīzes nodoklī ieviest mērenāk.
Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) skaidroja, ka jau pērn decembrī, diskutējot par nodokļu reformu, tika apspriestas arī akcīzes nodokļa izmaiņas karsējamai tabakai, ņemot vērā nodokļa likmi šim produktam Baltijas valstu mērogā. Tolaik ticis secināts, ka Latvijā ir viena no zemākajām akcīzēm karsējamai tabakai.
Vienlaikus Reirs kritizēja lobijus, kuri iepriekš "izcīnīja nesamērīgi zemu akcīzi sākumposmā", tāpēc tagad "ir vēlme šo akcīzi mainīt straujāk".
Ministrs uzskata, ka ir jāvienādo visu tabakas izstrādājumu akcīzes nodokļa likmes.
KONTEKSTS:
Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācija norādīja, ka Latvijā pieaug gan saslimstība ar onkoloģiskajām slimībām, gan arī to izraisīto nāves gadījumu skaits. Tas saistīts ar to, ka slimību diagnosticē novēloti, tāpat ārstēšana Latvijā ir nepilnvērtīga. Lai vēzi atklātu agrīnā stadijā, būtiskas ir arī profilaktiskās pārbaudes.
Vēža ārstēšana pasaulē pēdējo 20 gadu laikā ir būtiski attīstījusies, bet Latvija šajā ziņā "skrien pakaļ ejošam onkoloģijas vilcienam", iepriekš atzina Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācijas vadītāja Aija Geriņa-Bērziņa. Tāpat, viņasprāt, atbildīgo valsts iestāžu ieinteresētība risināt ar onkoloģiju saistītās problēmas līdz šim nav bijusi pietiekama.
2021. gada valsts budžeta likumprojektu pakete pašlaik tiek vērtēta Saeimas komisijās. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars (“Attīstībai/Par!'') iepriekš pieļāva, ka diskusijas Saeimā būs arī par kompensējamajām zālēm, īpaši onkoloģijā, kā arī par akcīzes palielināšanu tabakas izstrādājumiem.
Iepriekš "Attīstībai/Par!" Saeimas deputātu Ilmāra Dūrīša, Andra Skrides un Ineses Ikstenas kopā ar citu Saeimas frakciju kolēģiem iesniegtajā nākamā gada valsts budžeta priekšlikumā bija paredzēts 3,6 miljonus eiro novirzīt neatliekamu problēmu risināšanai onkoloģijas jomā - vēža skrīninga apjoma paplašināšanai, biomarķieru iegādei un inovatīviem onkoloģiskajiem medikamentiem.
