Sarkanais karodziņš kā brīdinājums, ka iepirkumā ir iespējami kādi riski, patlaban IUB interneta lapā rotā katru otro, trešo izsludināto iepirkumu vai pat vairākus pēc kārtas. Aizdomīgs ir Latvijas Universitātes (LU) Rīgas Medicīnas koledžas iepirkums par vieglās mašīnas iegādi līzingā, konkurences pietrūcis "Latvijas Valsts mežu" ceļu uzturēšanas konkursā, arī Lielvārdes dome ielu uzturēšanai izvēlējusies vienīgo pretendentu, kas iepirkumā pieteicās, bet Ādažu dome bez īpašas piegādātāju konkurences noslēgusi līgumu par sporta inventāra iegādi.
Sarkanie karodziņi par iespējamām neatbilstībām vai pārkāpumiem brīdina daudz paziņojumu, un lielākoties tie ir dažu desmitu tūkstošu eiro iepirkumi ar mazu pieteikšanās termiņu.
IUB vadītāja Dace Gaile skaidroja – sarkanie karodziņi ir prevencijas rīks.
"Gadā izsludina vairāk nekā 10 000 iepirkumu. Neviena uzraudzības iestāde nevar pārbaudīt visus 10 000, pat vairāk – aptuveni 12 000. Tātad ir jāizvērtē zināma riska matrica vai pazīmes, pēc kurām secina – šo iepirkumu būtu vērts paskatīties. Šie riski ir izvērtēti pēc deviņām pazīmēm (..)," klāstīja Gaile.
Pasūtītāji mēdz nolikumus bieži grozīt, kas var nozīmēt, ka kāds par prasībām ir sūdzējies, un iepirkums jau sākotnēji sagatavots aizdomīgi. Tāpat iepirkumu uzraugi pārbaudes sāk, atklājot, ka līgums pēc noslēgšanas tiek mainīts, jo tas nozīmē, ka iepirkumā prasīja vienu, bet realitātē darīs ko citu, uz ko varbūt varēja pretendēt arī konkurenti. Sarkanie karodziņi palīdzēs aizdomīgos iepirkumus atlasīt, piemēram, Konkurences padomei. Arī Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai, kas pārvalda un uzrauga Eiropas naudas izlietojumu Latvijā. Un iepirkumos problēmas ir, atzina aģentūras pārstāve Daiga Reihmane.
"Mūsu darba praksē – projektu vērtēšanā un lielākoties maksājumu pieprasījumu izvērtēšanā – lielākās problēmas jau parasti arī ir iepirkumu segmentā. Un šī iniciatīva, kā jebkura cita, kas ir vērsta uz to, lai finansējumu saņēmējus, iepirkumu veicējus pēc iespējas vairāk izglītotu, ir ļoti apsveicama. Domājām, ka arī šī lieta, kas vairāk vērš uzmanību uz dažādiem riska faktoriem, arī palīdzēs un sniegs ieguldījumu iepirkumu veicēju izglītošanā. Iepirkumi ir vieni no lielākajiem klupšanas akmeņiem, tā tas bijis vēsturiski," klāstīja Reihmane.
Pašlaik sarkanie karodziņi visbiežāk rāda, ka iepirkumā ir pieteicies ļoti mazs pretendentu skaits – viens vai divi. Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja Gaile skaidroja, ka jāņem vērā arī mazais Latvijas tirgus, un, ja vasaras beigās daudzas pašvaldības izsludina ēdināšanas vai ielu uzturēšanas konkursus, darīt gribētāju arī varētu nebūt daudz. Tāpēc karodziņš automātiski nenozīmē, ka iepirkums ir izveidots iepriekš noskatītam konkrētam pretendentam, tādējādi varbūt šķērdējot publisko naudu un kropļojot konkurenci.
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece iepirkumu jautājumos Daina Dzilna sprieda, ka par karodziņu jēgu pagaidām secinājumus izdarīt vēl nevar.
"Pārsvarā tie sarkanie karodziņi, kas šobrīd ir piešķirti, tie visi ir vienā kategorijā – mazs saņemto piedāvājumu skaits, no viens līdz divi piedāvājumi. Tas Latvijas apstākļos jau nav nekāds retums, viens līdz divi piedāvājumi diezgan bieži ir. Tā konkurence tāda ir, kāda ir," sacīja Dzilna.
IUB vadītāja Gaile teica, ka karodziņu jēgu varēs vērtēt pēc kāda laika uz rudens pusi. Taču aizdomīgo iepirkumu autoriem jau pašlaik būtu jāuzmanās un jāanalizē karodziņa pielikšanas iemesli.
Birojs cer, ka sarkanie karodziņi ļaus ne tikai «izķert» negodīgos, bet arī mudināt pasūtītājus nākotnē konkursus rīkot tā, lai tajos nebūtu aizdomīgu prasību.
