Sadaļas Sadaļas

Ar sabiedrības pielāgošanos pandēmijas apstākļiem ievērojami kāpis pieprasījums pēc hipotekārā kredīta

Ja Covid-19 pandēmijas sākumā lielā neziņa par ekonomisko situāciju valstī un katra indivīda ienākumiem negatīvi atspoguļojās izsniegto hipotekāro kredītu apjomā, tad pēdējos mēnešos sabiedrība un ekonomika kopumā ir pielāgojusies esošajiem apstākļiem, līdz ar to pieprasījums pēc hipotekārā kredīta ievērojami kāpis. Klienti arvien biežāk vēlas iegādāties mājokli, un bankas ir gatavas izsniegt kredītu. 

Aptuveni ceturtā daļa aptaujāto visās Baltijas valstīs atzinuši, ka pandēmija ir pamudinājusi iegādāties savu īpašumu, bet aptuveni katrs desmitais – zemi mājas būvniecībai. Latvijā biežāk nekā kaimiņvalstīs iedzīvotāji izvēlas paši būvēt savu māju, jaunākos bankas “Luminor” aptaujas datus atklāja tās mājokļu kreditēšanas eksperts Kaspars Sausais.

Ar sabiedrības pielāgošanos pandēmijas apstākļiem ievērojami kāpis pieprasījums pēc hipotekārā kredītaLinda Zalāne/Latvijas Radio

“Lielākā daļa no klientiem, kas piesakās hipotekārajam kredītam, ir vecuma grupā no 28–35 gadiem. Lielākoties viņi strādā vai nu IT [jomā], valsts pārvaldē, apdrošināšanā, vai finanšu nozarē. Ienākumu līmenis mājsaimniecībai kopā 2000 līdz 3000 eiro. Un šāds klienta profils visbiežāk vēlas iegādāties dzīvokli jaunajā projektā, 50–70 kvadrātmetru plašu dzīvokli. Vēlams pēc iespējas vairāk istabu, bet principā tās ir divas vai trīs istabas šādā dzīvoklī,” norādīja Sausais.

Runājot par hipotekārā kredīta vidējo summu Baltijas valstīs, Sausais akcentēja, ka tās jāvērtē,  ņemot vērā īpašumu vērtību katrā no Baltijas valstīm. Viņš sacīja: “Raugoties Baltijas valstu kontekstā, Igaunijā ir vislielākās hipotekārā kredīta summas. Tās ir virs 100 000 eiro. 

Latvijā ir viszemākās hipotekārā kredīta summas, bet jāņem vērā, ka Latvijas tirgū pašlaik cenas ir viszemākās. 

Lietuvā cenu līmenis ir augstāks. Latvijā vidējā hipotekārā kredīta summa ir 80 000 eiro. Lietuvā nedaudz virs 80 000 eiro.”

Tiesa, Latvija joprojām nemainīgi ir pirmajā vietā starp Baltijas valstīm, kur visvairāk ir īrēto mājokļu īpatsvars. Galvenais šķērslis mājokļa iegādei – nepietiekami ienākumi un nepietiekami uzkrājumi pirmajai iemaksai. 

Savukārt, vērtējot pandēmijas ietekmi uz hipotekāro kredītu pieprasījumu “Luminor” eksperts atzīmēja, ka pirmajā Covid-19 saslimstības uzliesmojuma vilnī lielās neziņas dēļ darījumu skaits saruka. Jau otrajā vilnī situācija stabilizējās un pieprasījums pat pieauga. 

Šī gada pirmajos sešos mēnešos pieprasījums pēc hipotekāriem kredītiem pieaudzis par 50%.

Finanšu nozares asociācijas Kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētājs, “Swedbank” Hipotekārās kreditēšanas atbalsta daļas vadītājs Baltijā Ainars Balcers uzsvēra, ka Latvijā šobrīd ir samērā dinamiska mājokļu kreditēšanas izaugsme.

“Pēdējos mēnešos Latvijā no jauna parakstīto mājokļu kredītu apjoms sasniedz aptuveni 100 miljonus eiro mēnesī. Tas ir ievērojams kāpums, ja salīdzinām ar situāciju, kāda bija gada sākumā, kad vidēji mēnesī jauni mājokļu kredītu līgumi tika parakstīti par kopējo summu 70–75 miljoni eiro mēnesī. Gan arī salīdzinot ar situāciju, kāda bija pērnā gada rudenī, kad, neskatoties uz pandēmijas radītajām sekām, mēs jau toreiz runājām, ka mājokļu tirgus kreditēšanas aktivitāte faktiski bija strauji atjaunojusies,” norādīja Balcers.

Mājokļu kredīta pieprasījuma pieaugumu Balcers skaidroja ar to, ka pēdējos mēnešos sabiedrība un ekonomika kopumā ir pielāgojusies esošajiem apstākļiem. 

Pieprasījums pēc mājokļu kredītiem pieaug kā Rīgā, tā reģionos. Apmēram puse no mājokļa kredīta darījumiem notiek Rīgā. 

25% līdz 28% ir Pierīgā un pārējais apjoms ir reģionos. Rīgā aptuveni 80% cilvēku bankā vēlas saņemt kredītu, lai iegādātos dzīvokli, bet reģionos priekšroka tiek dota dzīvokļiem, jau gatavai mājai vai iespējai to būvēt no jauna.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt