Panorāma

Panorāma

Panorāma

Panorāma

Nodokļu reformas ietekme uz ēnu ekonomiku

Ar nodokļu reformu cerēto ēnu ekonomikas mazināšanos var nesasniegt

Pieņemot nodokļu reformu, atbildīgie politiķi deklarēja, ka liela daļa uzņēmumu iznāks no ēnas. Proti, būs ieinteresēti vai spiesti legāli maksāt nodokļus. Attiecīgi mazināšoties ēnu ekonomikas daļa. Ekonomists Arnis Sauka gan vērtē, ka labi iecerētais realizēt tikai daļēji, un gaidītais efekts arī var nebūt tik liels.

Lai kompensētu nodokļu reformā ietvertos nodokļu samazinājumus, tam pretī azartspēļu un akcīzes nodokļa palielinājums un, piemēram, mikrouzņēmumu darbības ierobežošana. Tomēr ar to tāpat neietiek, tādēļ liels uzsvars likts uz gaidām, ka labvēlīgākas nodokļu vides rezultātā ievērojami mazināsies ēnu ekonomika.

Finanšu ministrija (FM) lēš, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā samazināsies par apmēram 1 procentpunktu gadā, kas naudas izteiksmē ir aptuveni 60 miljoni eiro. 

Viens no galvenajiem uzsvariem ir uz reversās PVN maksāšanas sistēmas paplašināšanu, to piemērojot arī metālizstrādājumiem, sadzīves tehnikai un spēļu konsolēm. FM plāno, ka cīņā ar ēnu ekonomiku līdzēšot arī jau iepriekš pieņemtie noteikumi par darba laika uzskaiti būvlaukumos. Tāpat tiks publiskoti nodokļu nemaksātāji.

“Arī paši uzņēmēji ir teikuši, ka vēlas cīnīties ar ēnu ekonomiku, un grib pieeju informācijai par sliktajiem nodokļu maksātājiem,” saka FM pārstāve Jana Salmiņa. “Attiecīgi jaunais regulējums paredz VID tiesības publicēt personas, kuras ir sodītas, uzņēmumus ar lieliem parādiem, [uzņēmumus, kas sodīti par] nodokļu deklarācijas neiesniegšanu. Šādā veidā paši uzņēmumi varēs kontrolēt savus sadarbības partneriem un sadarboties ar godprātīgiem nodokļu maksātājiem,” pauž Salmiņa.

Ekonomists Arnis Sauka, kas daudzu gadu garumā pēta arī ar ēnu ekonomiku saistītos jautājumus, gan atzīst, ka raugoties uz nodokļu reformas ietekmi kopumā, iespējas cīnīties ar ēnu ekonomiku nav līdz galam izmantots.

Sākotnēji plāni likušies cerīgāki, tomēr politiķu diskusiju rezultātā daudz kas sabojāts, secina Sauka.

“Labs, kas palicis, ir 0% reinvestētā likme un reversā PVN palielināšana - šie tiešām ir pasākumi, kas dos zināmu efektu,” uzsver Sauka. “No otras puses, aplokšņu algu problēmu šī reforma tomēr nerisinās, jo tas pats IIN likmes mazinājuma piedāvājums zemākām algām nedos rezultātu, jo nāk arī sociālo iemaksu celšana. Pārāk liela diferencēšana pie aplokšņu algu apjoma nedos īpaši lielu jēgu lielākas algas spiest zemē. Kas attiecas uz minimālās algas palielināšanu, es vienmēr esmu teicis, ka to var diezgan droši darīt. Bet, ja netiek būtiski neapliekamais minimums palielināts, kas īsti netiek darīts, tad arī iedzīvotājiem tas kopumā neko daudz nedod,” norāda ekonomists.

Valsts ieņēmumu dienestā (VID) norāda, ka neatkarīgi no nodokļu reformas, tā mērķi cīņā ar ēnu ekonomiku paliek nemainīgi un tiks veikti gan kontroles, gan preventīvie pasākumi. “Protams, ja mēs paskatāmies uz to, vai samazinās vai nemazināsies aplokšņu algu risks – tur ir gan plusi, gan mīnusi. Bet uz aplokšņu algu mazināšanos mēs tomēr liekam ļoti lielas cerības uz pašu cilvēku iesaistīšanos šajā procesā, jo viens ir tas, ko VID konstatē, otrs ir tas, kāda ir paša cilvēka attieksme, prasot noslēgt līgumu, prasot maksāt legālas algas, nevis saņemt [algu] aploksnē,” komentē dienesta ģenerāldirektores vietniece nodokļu jautājumos Dace Pelēkā.

Arī VID lielāku uzsvaru uz nešaubīgu rezultātu liek reversā PVN paplašināšanai. Tas nozīmē, ka nodokli maksā tikai galapatērētājs un tiek izslēgtas PVN ķēdes, kurās starp piegādātāju un patērētāju pa vidu iesaista fiktīvus uzņēmumus, kas valstij pienākošos nodokļu naudu izkrāpj. Efekts pierādīts nozarēs, kur reversais PVN ieviests līdz šim. Piemēram, elektronikas precēm PVN ieņēmumi gada laikā līdz ar reversā PVN ieviešanu pieauga par 16 miljoniem eiro, bet piemēram graudu tirdzniecības nozarē – 19 miljoni.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti