Daudzdzīvokļu māju pagalmā Karostā uz baltā sniega nekas neliecina, ka te darbotos kāds apkures katls. Videi draudzīgais risinājums – turklāt šajā laikā – bija nepieciešams, tāpēc uzņēmums rīkojies ātri, pastāstīja "Liepājas enerģijas" valdes priekšsēdētājs Jānis Jansons.
"Dzīve mūs piespieda. Karostu un Tosmari pārsvarā apkurināja ar dabasgāzi, mums ir vairākas autonomas katlumājas, kas nodrošināja siltumapgādi. Ideja ir pavisam vienkārša – drausmīgais gāzes cenas kāpums, ko piedzīvoja iedzīvotāji un siltumapgādes uzņēmumi, arī mēs," norādīja Jansons.
Kad radusies skaidrība par vietu, kur būtu iespējams uzstādīt mobilo katlumāju, viss noticis operatīvi, projektā ieguldīts aptuveni viens miljons eiro no paša uzņēmuma līdzekļiem, atklāja Jansons.
Viņš norādīja: "Divu mēnešu laikā mums izdevās kopā ar saviem sadarbības partneriem "Steel Pro", SIA "Elnetworks", SIA "Kurzemes būvserviss" šo projektu, mobilo 2 megavatu katlu māju palaist."
Mudina Latvijā vairāk izmantot šķeldu
Jelgavas uzņēmums "Steel Pro" jau vairākus gadus nodrošina mobilo katlumāju uzstādīšanu tepat Latvijā un Skandināvijas valstīs. Ir iegūta pieredze, tiek meklēti arvien jauni risinājumi, kā uzlabot jau esošās katlumājas, taču viens esot skaidrs – šķeldas katlumāju izmantošana Latvijā dod energoneatkarību, jo tagad sanāk, ka Latvija eksportē šķeldu, bet paši iepērkam dārgu kurināmo, norādīja uzņēmuma valdes loceklis un īpašnieks Sandis Gromovs.
Viņš sacīja: "Tai visai mežistrādes politikai arī būtu jāsāk ilgtermiņā fokusēties uz vietējo tirgu, jo nav noslēpums, ka mēs daudz eksportējam šķeldu, bet paši iepērkam dārgu gāzi, kas ir diezgan absurdi. Labāk vietējo šķeldu paturēt savā tirgū, tā patērētājiem nodrošināt stabilu cenu, arī enerģētikas neatkarību, jo mēs daudz materiālus esam aizveduši un turpinām vest, tajā pašā laikā pērkot dārgu kurināmo."
Liepājā jau pirms daudziem gadiem mērķtiecīgi kā kurināmo sāka izmantot tieši šķeldu. Pilsēta, kas bija ar iedzīvotāju apkures parādiem, mazuta un gāzes apkuri, ar nesakārtotiem siltumtīkliem, šobrīd – pilnībā mainījusies. Visas siltumtrases ir atjaunotas, gāzes izmantošanas procents sarucis līdz minimumam un tie ir 12%. Tagad, kad situācija ir kritiska, jaunā katlu māja Karostā ļauj noturēt stabilu tarifu, skaidroja "Liepājas enerģijas" valdes priekšsēdētājs Jānis Jansons.
"Tieši pieskaņojoties gāzes cenai, lai Liepājas iedzīvotājiem nepaaugstinātu tarifu, ko mēs šogad neesam izdarījuši, tas nebūs mainīgs arī visu šo sezonu. Iedzīvotāji var būt droši, ka mēs šo tarifu noturēsim. Kas notiks nākamgad, ir grūti prognozēt, visu noteiks energoresursu cenas," viņš sacīja.
Centralizēto siltumapgādi jaunā katlumāja Karostā nodrošinās 55 objektiem – 46 daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām, kurās ir ap 2610 dzīvokļu, bērnudārzam "Pienenīte", Liepājas 3. pamatskolai, Liepājas Svētā Nikolaja pareizticīgo Jūras katedrālei, veikaliem un ražošanas objektiem. Jaunā katlumāja atrodas blakus Karostas Industriālajam parkam, kurā jau divas apstrādes rūpniecības ražotnes strādā, bet vēl divas tiek būvētas. Abas jaunās ražotnes – "Jensen Metal" un "EB Liepāja" – ir devušas priekšroku centralizētajai siltumapgādei.
Līdzīgu projektu "Liepājas enerģija" ir gatava īstenot arī visā Dienvidkurzemē.
