Sadaļas Sadaļas

Ārpus Rīgas

Liepājas Biznesa centrā – jauni angāri, uzņēmumi, darbavietas

Ārpus Rīgas

Jaunie nomnieki atdzīvinās Liepājas ostas 50. piestātni

Ar mērķi pievilināt arī igauņus Valkas mājražotāji apvienosies biedrībā "Ziemeļu garša"

Ar mērķi pievilināt arī igauņus Valkas mājražotāji apvienosies biedrībā «Ziemeļu garša»

Līdz Rīgai 150 kilometri, bet Igaunija turpat, ar roku aizsniedzama. Kaimiņvalsts tuvums tad arī rosinājis Valkas novada amatniekus un mājražotājus vairāk skatīties uz šī tirgus iekarošanu. Lai popularizētu un palīdzētu ieiet tirgū vietējo ražotāju produkcijai, novadā izveidota arī biedrība „Ziemeļu garša”, kas zem viena zīmola aicina apvienoties sava novada mājražotājus.

Sākotnēji par iespēju apvienot savus spēkus biedrībā liela interese gan nebija, bet tagad situācija, šķiet, mainījusies, jo nupat tikšanās reizē savu līdzdalību jau apstiprina 13 jauni biedri. Biedrības „Ziemeļu garša” valdes priekšsēdētāja Ināra Lazdiņa stāsta, ka Valkas novadā ir ne viens vien mājražotājs, bet lielākoties jau katrs darbojas pats par sevi:

''Kādēļ tieši biedrība? Tādēļ, ka - ja mums nepieciešamas mājamatnieku preces, mēs nezinām, kur tās atrast, un arī tie amatnieki, kas mums ir apzināti, viņi paši nezina, kur savu produkciju pārdot. Par tiem pašiem cimdiem, ko man ārzemnieki ir jautājuši, ka viņi gribētu nopirkt, kas ir vietējie ražojumi, - mums nav kur atrast un šobrīd biedrības mērķis ir pats sākums - apzināt šos visus amatniekus.''

Valkas novada lauku attīstības un kooperācijas speciāliste Sniedze Ragže neslēpj, ka nācies pielikt diezgan pūļu, lai amatniekus un mājražotājus rosinātu domāt par apvienošanos kopīgam zīmolam.

''Mūsu novadā galvenā problēma ir tā, ka prasmes ir daudziem, bet tā, ka mestos ar pilnu krūti tajā ražošanā… kaut kas ir, kas pietur. Vai nu negribas savu dzīves veidu mainīt tik krasi... Runāju ar tiem, kas mazos apjomos sieru sien - tas ir regulāri jādara, nevis šodien man ir un varbūt pēc mēneša vēl atkal būs varbūt; bet, ja mēs to taisām kā tādu mazu biznesa projektiņu, tad galarezultātā ir jānes peļņa. Tas, man liekas, ir tas, kas ir vienai daļai, jo prasmes ir, bet viņām apakšā vēl ir jābūt regulāram darbam. Nu un, protams, vienai daļai ir jānoformējas legāli,'' skaidro Ragže.

Biedrības pamatmērķis ir rosināt, lai lauku cilvēki rastu iespēju strādāt un lai tādējādi lauki nepaliktu tukši. Bet tas, ka laukos var un prot gatavot interesantas un kvalitatīvas lietas un arī garšīgu produkciju, šķiet, nav vairs jaunums, tomēr ar tirgošanu ir tā, kā ir.

Vispirms ir jāmācās piedāvāt savu preci, un tas būs jāpalīdz jaunajai biedrībai, uzsver Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis:

''Pārdošana - tā ir māksla! Tas, ka tev ir garšīgi, un tas, ka tu esi pārliecināts par to, ko esi gatavojis, ar to nepietiek! Mums ir fantastiskas kūku cepējas, bet tad, kad saku - noorganizējam tā, ka Rīgā var jūsu kūku nopirkt, tā uzreiz ir bažas no tās birokrātijas. Tas arī ir viens no mītiem, un mēs esam gatavi palīdzēt, jo nemaz jau tie papīri nav tik sarežģīti. Mēs gribam cilvēkus iedrošināt.''

Iecerēts, ka biedrībai varētu būt savs tirgošanās auto, kas ar dažādu mājražotāju preci dotos uz dažādiem tirgiem. Un kā vienus no potenciālajiem pircējiem Valkas novadā Vents Armands Krauklis saredz savus kaimiņus igauņus:

''Igauņi ir pirktspējīgi un viņus interesē atrast, kas ir kvalitatīvs, bet kas ir savādāks nekā Igaunijā, un tā ir mūsu iespēja.''

''Viņi ļoti atzīst savu, ļoti atzīst, mums latviešiem tas ir vēl jāmācās, bet nu mēs viņiem varētu būt ar to plašāko piedāvājumu un mums ir konkurētspējīgākas cenas,'' saka Ināra Lazdiņa.

Iecerēs ir arī, ka vecajā pienotavas ēkā, kur igauņu investori vēlas veidot alkohola tirdzniecības vietu (jo akcīzes nodokļa atšķirības varētu vilināt te arī somu tūristus), būtu arī vieta mājražotāju produkcijai.

''Ja nu tā situācija tāda, ka somiem mēs esam interesanti caur to, ka viņi var te iegādāties lētāku alkoholu, tad mums ir jāpieliek sava pievienotā vērtība, lai lielāks labums lokālajai ekonomikai, jo tā ir iespēja parādīt viņiem mūsu tradīcijas, un tas viņiem arī interesē un arī, kas ir mūsu virtuvē. Jo ko tad tāds soms atbraucis te darīs? Uz muzeju diezin vai ies, tad ne tikai pilsētā, bet arī pagastos mēs piedāvāsim speciālus produktus, piemēram, apskatīs Ērģemes pilsdrupas un tur uz vietas ir lokālā virtuve,'' stāsta Vents Armands Krauklis.

Ieceres, kā mudināt sava novada cilvēkus rast nodarbošanos, kas nestu arī peļņu, ir dažādas, piemēram, novada reklamēšanai un prezentācijai izmantot tikai tos suvenīrus, kurus gatavojuši vietējie amatnieki.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt