Ar likuma grozījumiem var atkal mainīt atkritumu apsaimniekošanas kārtību Rīgā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Rīgas iedzīvotāji sāk parakstīt līgumus ar atkritumu apsaimniekotājiem atbilstoši jaunā iepirkuma konkursa rezultātiem, kas paredz  apsaimniekotāju darbu četrās zonās. Šo kārtību gan no nākamā gada varētu mainīt vairāku deputātu ierosinājums likumā paredzēt brīvākas konkurences principu, kas anulētu tikko noslēgtā iepirkuma rezultātus. Par šādiem grozījumiem Atkritumu apsaimniekošanas likumā Saeimas deputāti ceturtdien, 27. februārī, plāno lemt otrajā lasījumā.

Ar likuma grozījumiem var atkal mainīt atkritumu apsaimniekošanas kārtību Rīgā
00:00 / 05:53
Lejuplādēt

Rīgas dalījums atbilstoši izpilddirekciju robežām un atkritumu apsaimniekošana četrās zonās ir modelis, kā pašvaldība organizēja iepirkumu pēc Konkurences padomes lēmuma iesaldēt pašvaldības un kopuzņēmuma "Tīrīga" ap 700 miljonus vērto līgumu uz 20 gadiem. Konkurences padome vēl vērtē, ko darīt ar iesaldēto koncesijas līgumu ar "Clean R,", "Eko Baltija vide" un pašvaldības uzņēmuma "Getliņi Eko" veidoto kopuzņēmumu.

Tikmēr galvaspilsētas dalījums četrās atkritumu apsaimniekošanas zonās stājies spēkā uz turpmākajiem septiņiem gadiem.

Daļa deputātu iesnieguši priekšlikumu likumā paredzēt brīvāku konkurenci, kas ieviešanas gadījumā nākamgad atceltu nule ieviesto modelējumu un ļautu iedzīvotājiem pārslēgt līgumu ar jebkuru operatoru.

"Vienmēr esam vēlējušies, lai iedzīvotājiem būtu tiesības izvēlēties, ar ko slēgt līgumu par dažādiem pakalpojumiem, tai skaitā atkritumu apsaimniekošanu, un lai tirgū varētu ienākt jauni spēlētāji un ārvalstu investori, nevis tikai tie paši slavenie, visiem zināmie," saka Saeimas deputāts Krišjānis Feldmans ("Jaunā konservatīvā partija").

Grozījumus Atkritumu apsaimniekošanas likumā Saeimā bija paredzēts otrajā lasījumā skatīt jau pagājušajā ceturtdienā, tomēr to atlika uz šo nedēļu. Piektdien, nu jau atlaistā Rīgas domes sasaukuma priekšpēdējā darba dienā, Oļegs Burovs parakstīja līgumus par atkritumu apsaimniekošanu Rīgā, jo neviens no operatoriem nebija apstrīdējis iepirkuma rezultātus. Līdz ar to uzņēmums "Clean R" apsaimniekos atkritumus Centra rajonā, Latgales priekšpilsētā un Kurzemes rajonā, uzņēmums "Eco Baltia vide" – Ziemeļu rajonā un Vidzemes priekšpilsētā, bet uzņēmumi "Lautus" un "Pilsētvides serviss" – Zemgales priekšpilsētā. Sākusies līgumu slēgšana iedzīvotājiem.

Tomēr līgumi ieplānoti uz pārāk ilgu laiku, uzskata Feldmans.

"Septiņi gadi ir ļoti ilgs laiks, paskatieties, kā pa septiņiem gadiem izmainījušies tie viedtelefoni, ko jūs katrs turat savā kabatā! Varbūt jau pēc trīs gadiem kāds zviedru vai poļu uzņēmums gribēs šeit nodarboties ar atkritumu apsaimniekošanu un piedāvās divreiz mazāku tarifu," norāda Feldmans.

Par Rīgā ieviestās atkritumu apsaimniekošanas zonējuma kārtības iecementēšanu arī likumā iestājas apvienība "Attīstībai/Par!", kuras pārstāvis Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā Daniels Pavļuts uzsver, ka ar grozījumiem likumā vēlējies arī nodrošināt, ka ne vien Rīgā, bet visā Latvijā atkritumu apsaimniekotāji netiktu pie šo funkciju pildīšanas bez konkursa.

Arī tad, ja konkrētā administratīvā teritorijā būtu tikai viens pretendents. Tomēr zonu modeļa ieviešana likumā Saeimas komisijā nav atbalstīta.

"Un te nu es redzu totālu pretrunu. Mēs pēdējā laikā tik daudz esam runājuši par cīņu pret monopolu Rīgā, bet tie paši politiķi nezin kāpēc pieļauj, ka šie monopoli veidojas pārējā Latvijas teritorijā," pauž Pavļuts.

Vienlaikus Pavļuts norāda, ka dažu deputātu rosinājums atļaut brīvāku konkurenci atkritumu apsaimniekošanā atbilstoši Ministru kabineta pašlaik vēl neizstrādātiem, tāpēc nezināmiem kritērijiem veido pārāk daudz neskaidrību. Pēc viņa teiktā, šādā gadījumā katram pretendentam teorētiski būtu jāgarantē atkritumu izvešana visā Rīgā.

"Tām jābūt lielām kompānijām, kurām ir daudz naudas, konteineru, mašīnu, pietiekami liela jauda. Ja kāds atsakās izvest, tad citai kompānijai jānodrošina garantētā izvešana. Man ir bažas, ka šis nebūs nekāds brīvas konkurences modelis, bet tas beigsies ar to, ka, to ieviešot, Rīgā atkritumus izvestu tikai viens vai divi paši, paši lielākie pakalpojumu sniedzēji," tā Pavļuts.

Ar to arī Pavļuts skaidro aicinājumu deputātiem nesasteigt šāda nepārbaudīta modeļa ieviešanu.

Savukārt Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs Jānis Vitenbergs no "KPV LV" norāda: brīvās konkurences princips Rīgā sevi pierādījis jau iepriekš.

"Es negribētu teikt, ka tā būtu jauna kārtība Rīgā, jo, lai arī likumā nenoformulēta, Rīgā ir bijusi šī brīvā konkurence. Katrs atkritumu radītājs varēja brīvi vienoties ar uzņēmumu par atkritumu savākšanu," atzīst Vitenbergs.

Vitenbergs uzskata, ka, lai arī tieši nesalīdzināma, arī elektroenerģijas un gāzes tirgus atvēršana nozarēs sākotnēji pelta, taču gala patērētājam nodrošina lētāku tarifu. Turklāt līgumi uz septiņiem gadiem vedina domāt par monopola situāciju katrā no četrām Rīgas zonām atkritumu apgādē.

"Es domāju, ka no iedzīvotāju viedokļa jāsaprot: septiņus gadus viens šoferis var braukt un izbraukāt tavas narcises, un tev nav īsti pat iespēju neko mainīt. Mūsdienu situācijā tas nav pieļaujami," norāda Vitenbergs.

Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijā uzskata: iespējamā kārtējā atkritumu apsaimniekošanas modeļa maiņa liedz ilgtermiņā Rīgā plānot atkritumu pārstrādi un ar to saistītos mērķus.

Vienlaikus brīvā tirgus modelis zemāku tarifu vārdā var bremzēt vides mērķu izpildi atkritumu šķirošanā un vēlāk pārstrādē, kas Latvijai var sagādāt bargas Eiropas Komisijas sankcijas. Tagadējais zonu princips nodrošina iesaistīto uzņēmumu atbildību, taču mīnuss būs atšķirīgi tarifi dažādās galvaspilsētas vietās, kas nepatiks iedzīvotājiem.

Asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Vilgerts arī uzsver: šo diskusiju ēnā paliek fakts, ka Eiropas Komisijas izvirzītie atkritumu pārstrādes mērķi tuvākajos gados neizbēgami liks celt atkritumu apsaimniekošanas maksu.

„Mums būtu jārunā par to, kā atkritumi tiek savākti, pārstrādāti un atgriezti atpakaļ ekonomikā, kas ir apmēram 95% no visa atkritumu dzīves cikla un arī vērtības, un pārvadāšanas komponente ir tikai 5%. Respektīvi mēs ārkārtīgi bargi cīnāmies par 5% un pilnībā netiek runāts par materiālu plūsmām. Tā ir absurda situācija," saka Vilgerts.

Vilgerts vienlaikus uzsver – ir cerības par nozares ministrijā topošo Atkritumu apsaimniekošanas plānu turpmākajiem gadiem. Tā prezentācija sagaidāma maijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti