Jau tuvākajā laikā ar reklāmām televīzijā iedzīvotājus mudinās brīvo naudu ieguldīt valsts vērtspapīros, nopērkot krājobligācijas. No šodienas īpašā interneta interneta mājas lapā krājobligācijas.lv var iegādāties 12 mēnešu, piecu un 10 gadu valsts parāda vērtspapīrus jeb krājobligācijas, kas paredzētas tikai privātpersonām. Latvijas centrālā depozitārija valdes priekšsēdētājs Indars Aščuks uzsver, ka iegāde izveidota īpaši vienkārša, lai aizdošanas iespēja valstij būtu pieejama ikvienam.
2-3 minūšu laikā var iegādāties krājobligācijas. Viss, kas ir nepieciešams, ir interneta pieslēgums datoram un pieeja kādai no Latvijas vadošo komercbanku internetbankām,” saka Aščuks.
Interneta mājas lapā ievietots skaidrojošs materiāls, kā veikt iegādi. Minimālā krājobligāciju pirkuma summa ir 30 lati. Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš prognozē, ka krājobligācijas varētu pirkt gan turīgi ļaudis ar prāviem iekrājumiem, gan arī tie, kas vēlas būt droši par saviem noguldījumiem.
„Ja mēs skatāmies citu valstu pieredzi, tad apjomi, kas tiek piesaistīti ar krājobligācijām, no kopējā parāda apjoma svārstās no 0,9%-6%. Mēs plānojam, ka Latvijas gadījumā vairāku gadu laikā tas varētu sasniegt kādus 2% no kopējā parādu apjoma, naudas izteiksmē mēs runājam par kādiem 150 miljoniem latu,” stāsta Āboliņš.
Finanšu ministrs Andris Vilks uzsver, ka krājobligācijas būs arī iespēja valstij dažādot aizņemšanās instrumentus un lielāku naudas daļu paturēt Latvijā.
„Tas ir domāts tāpat kā mēs aizņemamies, izlaižot valsts obligācijas Latvijā, kur mēs no bankām aizņemamies naudu, kā ārpusē Latvijas valsts parādzīmes pērk ārvalstu bankas. Šeit mēs no iedzīvotājiem gribam šo daļu palielināt Visās valstīs, ja cilvēkiem ir kas uzkrāts, labprāt iegulda valstī nevis bankās vai citās ieguldījumu institūcijās. Sevišķi solidaritāte jūtama krīžu laikā. Lietuvā valdība ieviesa šo sistēmu, aicināja un iedzīvotāji piekrita. Ļoti daudzās Āzijas valstīs arī. Iedzīvotāji saprot, ka nāk grūtāki periodi, ka valstij vajadzīgi šie līdzekļi, lai valsts neaizņemas dārgi kaut kur ārpusē,” par pozitīviem piemēriem stāsta Vilks.
„Ja mēs skatāmies uz īsākiem termiņiem, tad, protams, likmes ir šķietami zemas. Tomēr, ja mēs skatāmies, kādi ir banku piedāvājumi par depozītiem, tad šīs likmes ir apmēram tādā pat līmenī vai garākiem termiņiem pat krietni augstākā līmenī,” norāda Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš.
Ieguldīto naudu varēs atgūt pirms noteiktā termiņa, atpakaļ saņemot tikai pamatsummu bez uzkrātajiem procentiem, vai atsevišķos gadījumos kopā ar nelielu uzkrāto procentu daļu.
Ekonomists Edmunds Krastiņš pozitīvi vērtē jaunā instrumenta izveidi, taču lielus panākumus tam nesola. „Racionāli domājošam cilvēkam pie pašreizējām procentu likmēm šis instruments diez vai šķitīs īpaši pievilcīgs, jo, noguldot 100 latu uz gadu, saņemam 30 santīmus. Tas ir apmēram bankas pārskaitījuma vērtība. Tātad, nesaņemam neko,” norāda Krastiņš.
Arī rīdzinieki par krājobligācijām ir dzirdējuši, taču pagaidām tās neplāno iegādāties. „Tie, kas vairāk lietas kursā, varbūt jā, bet, kuriem tas ir pilnīgs jaunums. Nu, nezinu… Kamēr iemācīsies, apgūs,” norāda Daira Ozoliņa. „Tas jau laikam tie, kas ir jaunāki, nākotnei tas ir perspektīvāk. Mums, pensionāriem, laikam nekas no tās nav,” piebilst Maira Viļķina. „Valsts tādā veidā var dabūt brīvas finanses,” atzīst Māris Knoks, norādīdams, ka šis process gan vairāk ir izdevīgs valstij, nevis cilvēkam.
Ar krājobligācijām nevarēs spekulēt, tās nevarēs pārdot un dāvināt, tikai pārdot atpakaļ valstij vai arī sagaidīt to dzēšanas termiņu. Procentus paredzēts maksāt reizi gadā. No krājobligācijās iegūtās naudas valsts plāno segt savus parādus un izsniegt jaunus aizdevumus. Šos vērtspapīrus nedrīkstēs pārdot tālāk, toties varēs mantot. Ar laiku paredzēts, ka krājobligācijas būs nopērkamas arī Latvijas Pasta nodaļās un sāktas sarunas arī ar komercbankām.
