Ar Junkera investīciju plānu Eiropā vēlas attīstīt publisko un privāto partnerību

Turpinot iedzīvināt investīciju plānu Eiropai jeb tā dēvēto Junkera plānu, Eiropas Komisija (EK) nolēmusi pievērst lielāku vērību tā dēvētajiem publiskās un privātās partnerības projektiem.

Aizvadītā mēneša vidū Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers paziņoja par nodomu dubultot investīciju plānam atvēlēto finansējumu, līdz 2022. gadam tā īstenošanā ieguldot aptuveni 630 miljardus eiro.

Ņemot vērā, ka būtisku daļu investīciju plānots ieguldīt infrastruktūras projektos, aktuāls ir arī jautājums par publiskās un privātās partnerības veicināšanu.

Globālās finanšu krīzes iespaidā pieaugusī valsts parādu nasta kļuvusi par vēl vienu iemeslu, kādēļ ES valstu valdību iespējas investēt dažādu infrastruktūras projektu attīstībā ir ierobežotas. Investīciju plāns Eiropai jeb tā dēvētais Junkera plāns ir viens no risinājumiem. Tā mērķis ir arī privātu investīciju sekmēšana, tostarp – publiskās un privātās partnerības projektu veicināšana.

Kā viens no soļiem ceļā uz šo mērķi, tapušas jaunas vadlīnijas par publiskās un privātās partnerības projektu statistisko uzskaiti.

„Šīs vadlīnijas ir paredzētas visām ieinteresētajām pusēm kā publiskajā, tā privātajā sektorā, kas iesaistītas publiskās un privātās partnerības projektu sagatavošanā, iepirkumos, finansēšanā un īstenošanā," agājušajā nedēļā, prezentējot šīs vadlīnijas, norādīja Eiropas Komisijas Nodarbinātības, sociālo lietu, prasmju un darbaspēka mobilitātes komisāre Marianna Tīsena.

Ņemot vērā, ka „Eurostat” izmantotā dalībvalstu budžetu deficīta aprēķināšanas metode paredz uzskaitīt visus izdevumus, kam ir ietekme uz valsts budžeta deficītu vai pārpalikumu, arī investīciju projekti, kas finansēti, balstoties uz publiskās un privātās partnerības principiem, var tikt iekļauti valdības budžeta bilancē, tādējādi audzējot deficīta apmēru.

Tādēļ jaunajās vadlīnijās īpaši skaidroti nosacījumi, kuriem izpildoties publiskās un privātās partnerības projekti ietekmē valdību budžetu bilances. „Vadlīnijas ir izveidotas, lai skaidrotu un uzlabotu izpratni par to, kā noteikumi, ko „Eurostat” izmanto publiskās un privātās partnerības vērtēšanā, tiek piemēroti praksē. Ir svarīgi atzīmēt, ka tās nemaina „Eurostat” noteikumus, bet gan izskaidro tiem, kas tos piemēro praksē. Tas mazinās neskaidrības par klasificēšanos publiskajai un privātajai partnerībai brīdī, kad tiek izstrādāti līgumi," sacīja Tīsena.

Eiropas Investīciju bankas (EIB) viceprezidents Jāns Vapāvouri ir pārliecināts, ka šādas rokasgrāmatas izveide ir viens no veidiem, kā vienkāršot un iedrošināt publiskās un privātās partnerības projektus.

„Šodien mēs esam šeit, lai padarītu publiskās un privātās partnerības procesu nedaudz vienkāršāku. Eiropas Investīciju banka ir bijis nozīmīgs spēlētājs publiskās un privātās partnerības jomā jau daudzus gadus," sacīja Vapāvouri.

"Mēs esam lielākais aizdevējs publiskās un privātās partnerības projektiem. Tikai pēdējo piecu gadu laikā banka ir aizdevusi vairāk nekā 11 miljardus eiro projektiem ES un ārpus tās. Mums ir arī padomdevēja kapacitāte – EIB uztur Eiropas publiskās un privātās partnerības ekspertīžu centru, kas tika izveidots pirms astoņiem gadiem, lai palīdzētu publiskajam sektoram," norādīja Vapāvouri.

Publiskās un privātās partnerības izmantošanā Latvija ir viena no pasīvākajām ES dalībvalstīm.

Uz to ne reizi vien norādījuši kā ārvalstu investori, tā arī vietējie uzņēmēji.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt