Likums aizstās līdz šim spēkā esošo regulējumu, kas paredzēja aizliegumu mazumtirgotājiem piemērot virkni prasību preču piegādātājiem. Likums nodrošināšot to, ka arī turpmāk preču iepircējs nevarēs ļaunprātīgi izmantot tirgus varu attiecībā pret piegādātājiem. Vienlaikus preču piegādātājiem būs nodrošināts arī minimālais aizsardzības līmenis pret negodīgu tirdzniecības praksi visā ES.
Negodīgas tirdzniecības prakses veidi pārtikas piegādes ķēdē tiek iedalīti vairākās grupās: praksē, ko aizliegts piemērot, un praksē, kas ir atļauta tikai ar konkrētiem nosacījumiem. Lai nodrošinātu augstāku aizsardzības līmeni un apkarotu negodīgu tirdzniecību, Latvija ir izvēlējusies noteikt vairākas stingrākas ES prasības, tostarp saistībā ar lauksaimniecības un pārtikas preču norēķinu termiņiem, iepriekš deputātiem norādījusi Zemkopības ministrija.
Likumā iekļauta virkne prasību, lai nepieļautu negodīgu tirdzniecības praksi. Tostarp likums paredz aizliegt nodrošināt zemāko cenu, ierobežojot lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāja brīvību vienoties ar citu mazumtirgotāju par zemāku cenu. Tāpat pircējam būs aizliegts piemērot netaisnīgus un nepamatoti garus norēķinu termiņus par piegādātajām precēm, kā arī citas prasības.
Regulējumā arī uzskaitītas aizliegtās darbības nepārtikas preču mazumtirdzniecībā, tostarp aizliegums kompensēt ar jaunu veikalu iekārtošanu vai veco veikalu atjaunošanu saistītās mazumtirgotāja izmaksas.
Likumā noteikta arī atbildība par pārkāpumiem. Par to izdarīšanu Konkurences padome mazumtirgotājam drīkstēs piemērot naudas sodu līdz 0,2 procentiem no neto apgrozījuma pēdējā pārskata gadā, bet ne mazāku par 70 eiro.
Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likums stāsies spēkā šī gada 1.novembrī.
