1993. gadā pieņemtais likums «Par dzīvojamo telpu īri» tika radīts ekonomikas pārejas apstākļos uz tirgus attiecību principiem, taču pašlaik tāds regulējums kavē gan īres, gan nekustamā īpašuma tirgus attīstību, kā arī investīciju piesaisti. Tā atzīst Ekonomikas ministrijas Mājokļu politikas departamenta direktors Mārtiņš Auders.
"Tirgus faktiski nav aktīvs, un šobrīd tajā segmentā, ja kāds darbojas, tad tie ir vecie izīrētāji, kuri saņēmuši mantojumā vai nopirkuši mājas. Atsevišķos gadījumos individuāli izīrē dzīvokļus, bet tādas īres mājas vispār netiek veidotas, līdz ar to šis segments mums ir diezgan stagnējošs," stāsta Auders, norādot, ka īres mājokļu trūkums jūtams arī reģionos. "Ja nav adekvāta īres mājokļa, nav iespējams darbaspēku piesaistīt. Tas pats Valmieras gadījums. Pašvaldībai ir pašai jāveic tas, ko normāli darītu privāti investori."
Taču investori īres mājokļus celt negrib, jo ar pašreizējiem normatīviem daļa īrnieku problēmas var atļauties radīt lielākas nekā uzņēmēja finanšu ieguvums. Tāpēc Ekonomikas ministrija radījusi jaunu īres likumu.
Jaunais likums neļaus vairs arī bezgalīgi turpināties īres tiesībām, jo pašlaik izīrētājam ir pienākums mitekli nodot cita ģimenes locekļa rīcībā, ja pats īrnieks to vairs negrib. Tomēr ieguvēji būs arī īrnieki, jo, piemēram, mājokļa pārdošanas gadījumā līgumu nedrīkstēs lauzt pirms termiņa. Turklāt līguma reģistrācija Zemesgrāmatā būs bezmaksas, paredz ar Tieslietu ministriju panāktā vienošanās. Vienotā reģistrā līgumus būs vieglāk pārbaudīt arī Valsts ieņēmumu dienestam.
Topošo likumu uzteic pašvaldības uzņēmuma «Valmieras namsaimnieks» vadītājs Valdis Jēgers.
Valmiera pašlaik ceļ un uz jūlija beigām sola jau divu īres namu korpusus. Nākamā gada sākumā īres tirgū nonāks 150 dzīvokļu. Ar esošo regulējumu izīrētājam būtu daudz risku, saka «Valmieras namsaimnieka» šefs Jēgers.
Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Edmunds Valantis domā, ka līdz ar jauno likumu īpašuma tirgus attīstīsies. Pērn Lietuvā vienu jaunu dzīvokli uzcēla uz katriem trīssimt iedzīvotājiem, Igaunijā – pret diviem simtiem, bet Latvijā katrs jaunais miteklis ir pret 875 iedzīvotājiem. Attīstot tirgu, jākrītas arī neadekvātajām īres cenām.
Vairākas lietas jaunajā likumā arī nemainīsies, piemēram, iespēja īrniekam uzteikt līgumu vienpusēji, gan riskējot zaudēt samaksāto drošības naudu.
