Šobrīd vienīgā šāda zona Latgalē darbojas Rēzeknē, taču nodokļu atvieglojumi varētu būt piešķirti arī citām rūpniecības zonām, Līvānos, Balvos un Daugavpilī. Piemēram, Daugavpilī caur šo ekonomisko zonu ar nodokļu atvieglojumiem varētu darboties divas trešdaļas no visiem pilsētas ražošanas uzņēmumiem.
Ar lobiju starpniecību savulaik 1997.gadā Rēzeknē izdevies atvērt īpašu ekonomisko zonu, vēl trīs tādas darbojas piejūras reģionos, stāsta Daugavpils domes Attīstības departamenta Biznesa attīstības nodaļas vadītājs Vladimirs Nadeždins. Rēzekne šajā ziņā nevar lepoties ar īpašiem sasniegumiem.
Uzņēmējs Juris Užulis pats savulaik līdzdarbojies ar alus ražotni saistīta uzņēmuma darbības sākšanu Rēzeknes ekonomiskajā zonā. Viņš atzīst, ka savs izdevīgums ražotājiem esot, bet tikai tiem, kas strādā ar peļņu, un tādu Latgalē neesot daudz. Paša uzņēmums Daugavpilī nodarbojas ar logu un durvju ražotni un nodarbina ap 70 strādājošo.
Ja atbalsts ekonomisko zonu izveidei visā Latgalē būs, tikai Daugavpilī, kur ir lielākais uzņēmēju īpatsvars reģionā, divas trešdaļas ražotāju varētu darboties ar nodokļu atlaidēm, tas reģionam būtu izdevīgi, saka Daugavpils domes priekšsēdētājs Jānis Lāčplēsis.
Daugavpilī noteiktas vairākas attīstības teritorijas, kurās ekonomiskās zonas statusa piešķiršana dotu zināmas nodokļu atlaides, apliecina Vladimirs Nadeždins.
Aicinājumu par nodokļu atvieglojumiem Latgalē esošajām rūpnieciskajām teritorijām Eiropas Komisijai iesniegusi Latgales plānošanas reģiona Attīstības padome.
