Gadījumi, kad atceļ koncertus, bet cietušajiem patērētājiem par biļetēm samaksāto neatdod, ir salīdzinoši reti. Taču naudas ziņā tie mēdz būt visai iespaidīgi. Ekonomikas ministrija, kas atbild par patērētāju aizsardzības jomu, kā piemēru min kādu pērnā gada gadījumu, kad no pircējiem izkrāpti 50 tūkstoši eiro.
“Sūdzību skaits Patērētāju tiesību aizsardzības centrā par šiem jautājumiem pieaug. 2018. gadā patērētājiem neatmaksāto biļešu summa sasniedz 50 tūkstošus eiro. Tā ka patērētāji ir cietuši ievērojamus zaudējumus,” pastāstīja ministrijas Iekšējā tirgus departamenta direktore Inga Apsīte.
Latvijas Pasākumu producentu asociācijas valdes priekšsēdētājs Guntis Ērglis-Lācis uzsver, ka tādi krāpšanas gadījumi atstāj ne tik daudz finansiālu ietekmi, bet arī grauj pasākumu rīkotāju reputāciju. “Līdz ar to mums kā nozarei svarīgs katrs apmeklētājs. Un ir saistoši mēģināt izskaust šādus gadījumus principiāli.
Tie gadījumi ļoti reti, bet atstātās sekas reizēm ir diezgan nepatīkamas un sāpīgas.
Šoreiz nav bijusi doma mēģināt pārlikt atbildību no viena uz otra, bet vairākas puses ir sanākušas kopā, lai mēģinātu atrisināt jautājumu,” sacīja Ērglis-Lācis.
Ceturtdien parakstītais memorands paredz, ka pasākumu rīkotāju nozares dalībnieki informēs Patērētāju tiesību aizsardzības centru un sniegs pierādījumus, ja to rīcībā nonāks informācija par iespējamu negodīgu komercpraksi. Tāpat arī atturēsies no turpmākiem darījumiem ar uzņēmēju, par kuru ir saņemta informācija no patērētāju tiesību sargiem, ka tas nav godīgs. Nozare apņēmusies arī izstrādāt labas prakses kodeksu.
Savukārt biļešu pārdevēji sola sniegt informāciju par līgumiem, pārdoto pasākuma biļešu summu, patērētājiem atmaksāto summu, ja notikusi krāpšanās.
Memoranda parakstītāju vidū ir arī kompānijas "Bezrindas.lv" biļešu pārdošanas vadītājs Andris Tihomirovs. “Biļešu tirgotāji, kuri paraksta memorandu, apmainās savā starpā ar informāciju, kas varētu palīdzēt izskaust vai stipri samazināt, vai ierobežot negodīgu darbību. Tā ir galvenā motivācija, un tā ir saprotama un vajadzīga. Un labi, ka tā beidzot ir regulēta,” sacīja Tihomirovs.
Ekonomikas ministrija un Patērētāju tiesību aizsardzības centrs konstatē, ka negodprātīgo uzņēmēju skaits ir salīdzinoši niecīgs, taču to nodarītais kaitējums patērētājiem, kārtīgajiem komersantiem un nozarei kopumā ir būtisks. Līdz ar to ir secināts, ka normatīvo aktu grozījumi un lielāka regulācija ar papildu administratīvo slogu nozarei nav optimālākais risinājums.
