Ar ES Solidaritātes fonda 13 miljoniem eiro sakārto 2017. gada lietavu postītos dambjus un notekas

Valsts SIA "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” (ZMNĪ), ieguldot ES Solidaritātes fonda finansējumu 12,76 miljonu eiro apmērā, atjaunojusi un pieņēmusi ekspluatācijā 65 dažādus hidromelioratīvos objektus, tādējādi novēršot valsts nozīmes ūdensnotekās un polderu aizsargdambjos 2017. gada lietavu radīto plūdu postošās sekas, informēja Zemkopības ministrijā (ZM).

Visā Latvijas teritorijā bojājumi novērsti 14 aizsargdambjiem un 51 ūdensnotekai, nodrošinot to sākotnējo parametru atjaunošanu vairāk nekā 300 kilometru kopgarumā. Būvdarbu laikā atjaunotas tostarp bojātās caurtekas, ūdensnoteku gultnes stiprinājumi, drenu iztekas un veikti ūdensnoteku ekspluatācijas joslas kultūrtehniskie darbi.

Par ES Solidaritātes fonda līdzekļiem atjaunotie un pārbūvētie 65 meliorācijas objekti atrodas visā Latvijā – Vidzemē, Kurzemē, Latgalē un Zemgalē (65 pagastos): Aizkraukles, Ārlavas, Babītes, Baltinavas, Bebru, Blīdenes, Cīravas, Daukstu, Dāviņu, Degoles, Dekšāres, Dunalkas, Durbes, Ēveles, Gaigalavas, Gaviezes, Grobiņas, Ilzeskalna, Irlavas, Isnaudas, Īves, Jaungulbenes, Jaunlaicenes, Jaunlutriņu, Jērcēnu, Kalkūnes, Kauguru, Krapes, Kubulu, Kurmāles, Ķūļciema, Laidzes, Līvbērzes, Malnavas, Mārsnēnu, Medzes, Nagļu, Ošupes, Pelēču, Raunas, Rencēnu, Rubas, Rucavas, Rudzātu, Salas (Babītes n.), Salas (Jēkabpils n.), Stāmerienas, Stradu, Šķēdes, Tilžas, Tumes, Turlavas, Ugāles, Užavas, Vaiņodes, Valdgales, Valgundes, Vecpils, Vecumnieku, Vērēmu, Viļķenes, Vīksnas, Vītiņu, Zirņu un Zvirgzdenes pagastos. Kā arī četrās pilsētās: Kārsavā, Kuldīgā, Līvānos un Ludzā.

Attēlā Kalnciema aizsargdambis

Kā nozīmīgākos īstenotos atjaunošanas darbus ZM min Papes kanāla un tā ietekas jūrā mola atjaunošanu darba kārtībā,

tādējādi novēršot piegulošo teritoriju applūšanu un uzlabojot Papes poldera darbības efektivitāti, vienlaikus veicinot ezerā esošo īpaši aizsargājamo sugu un biotopu saglabāšanos, kā arī Šnitkas strauta Kārsavā atjaunošana. 2017. gada otrās puses lietavās pārplūstot Šnitkas strautam, Kārsavā applūda daļa ēku, ielu un citu pašvaldībai svarīgu infrastruktūras objektu.

Attēlā Šņitkas strauts

ZM skaidroja, ka nokrišņu daudzums Latvijā vidēji pārsniedz iztvaikošanu un zemes reljefs Latvijā ir salīdzinoši līdzens, līdz ar to, lai nodrošinātu lauksaimniecības un meža zemju efektīvu izmantošanu, ir jānodrošina optimāls mitruma režīms augsnēs. To vislabāk iespējams panākt ar meliorāciju.

Meliorācija Latvijā ir nepieciešama, lai optimāli apsaimniekotu lauksaimniecības un meža zemes – ar meliorācijas palīdzību ir iespējams būtiski paaugstināt lauksaimniecības un meža zemju ražīgumu, kā arī palielināt CO2 piesaisti, tādējādi ļaujot Latvijai risināt klimata mērķus, kā arī novērst vai samazināt plūdu riskus, lauku apvidos pasargājot no plūdiem iedzīvotājus un viņiem piederošās būves, saimniecības un tehniku, kā arī lauksaimniecības un meža zemes, autoceļus, nozīmīgus infrastruktūras un citus objektus.

Attēlā valsts nozīmes ūdensnoteka "Liedīte"

ZM pēc tam, kad ilgstošās lietavas 2017. gada vasaras otrajā pusē un rudenī izraisīja lielus postījumus lauku apvidos, vērsās Eiropas Komisijā ar pieteikumu par finansiālas palīdzības saņemšanu no Eiropas Savienības (ES) Solidaritātes fonda plūdu seku novēršanai. ES Solidaritātes fonds paredzēts, lai reaģētu lielu dabas katastrofu gadījumā un izrādītu solidaritāti katastrofās cietušajiem Eiropas reģioniem.

KONTEKSTS:

2017. gada vasaras otrajā pusē Latgalē piedzīvotas ilgstošas un stipras lietavas, kas bijušas stiprākās valsts austrumos kopš meteoroloģisko novērojumu sākuma. Plūdu dēļ 29 Latvijas novados bija izsludināta ārkārtas situācija. Spēcīgas lietavas Latvijā turpinājās arī rudenī. Krīzes vadības padomes ārkārtas sēdē 2017. gada 14. novembrī nolemts rudens lietavas un plūdus atzīt par valsts mēroga dabas katastrofu. Vienlaikus Latvija lūdza ES finansiālo palīdzību plūdu seku novēršanai.

Iepriekš Latvija lūdza ES Solidaritātes fonda atbalstu pēc 2005. gada janvāra vētras postījumiem. Latvija toreiz no šī atbalsta mehānisma saņēma 9,5 miljonus eiro kompensāciju, ko izmantoja vētras seku likvidēšanai un infrastruktūras atjaunošanai. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti