Panorāma

Kāpēc LAD noraida lauksaimnieku projektus?

Panorāma

Turpinās prezidenta amata kandidātu debates

Būs lielāka konkurence medikamentu tirgū

Ar biežāku cenu pārskatīšanu cer uz lētākām zālēm no paralēlajiem importētājiem

Valdība otrdien atbalsta pretrunīgi vērtētos Veselības ministrijas izstrādātos grozījumiem Ministru kabineta (MK) noteikumos, kas skars medikamentu paralēlo importu. Ar grozījumiem iecerēts paplašināt konkurenci kompensējamo zāļu jomā, ļaujot paralēlajiem importētājiem pārskatīt cenas biežāk nekā ražotājiem. Bet galvenās pretrunas diskusijās bija saistītas ar bažām par to, vai ar likumprojektu netiek lobētas paralēlo importētāju intereses

Zāļu paralēlā importēšana*

Tā ir zāļu piegāde no vienas Eiropas Ekonomikas zonas valsts uz Latviju, ja tās piegādā zāļu vairumtirgotājs, kurš nav šo zāļu ražotājs vai reģistrācijas īpašnieks. Ja zāles ir samērā dārgas kādā valstī, tad paralēlie importētāji un izplatītāji var piedāvāt lētāku alternatīvu iedzīvotājiem.

 

*Avots: Veselības ministrija

Grozījumi Ministru kabineta noteikumos par ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtību paredz biežāk aktualizēt paralēli importēto un paralēli izplatīto zāļu cenas, Veselības ministrija norāda noteikumu anotācijā.

Tiek noteikts, ka paralēli izplatīto un paralēli importēto zāļu cenas ir zemākas par to kompensējamo zāļu cenām, pret kurām ir veikta paralēlā izplatīšana vai paralēlais imports.

Paredzēts arī biežāk veikt kompensējamo zāļu saraksta aktualizēšanu, divu reižu vietā to veicot četras reizes gadā. Savukārt paralēli izplatīto un importēto zāļu cenas aktualizēs katra mēnesi. Veselības ministrijā cer, ka tas veicinās kompensējamo zāļu sarakstā iekļauto zāļu cenu samazināšanu.

Tieši šis aspekts raisīja plašākās diskusijas valdības sēdē. Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA)  valdes priekšsēdētājs Imants Sinka pauda, ka kopumā nepiebilst paralēlajam importam, bet lūdz novērst nevienlīdzīgo konkurenci. 

Bažas par to izteica arī premjere Laimdota Straujuma („Vienotība”), sakot, ka vēlas vienādus nosacījumus visiem komersantiem. Viņai nebija pilnīga pārliecības, ka nav kādas lobēšanas šajā jautājumā. „Tas, protams stiprinās konkurenci, un tā rezultātā varētu mazināties zāļu cenas. Bet ir svarīgi, lai konkurence gan zāļu ražotājiem, gan lieltirgotavām un citiem, kas izplata paralēlās zāles, būtu vienlīdzīga. Man gluži personīgi nav pārliecība, ka visi noteikumos paredzētie punkti nodrošina šo vienlīdzību. Bet ministri atbalstīja šos noteikumus,” pēc sēdes sacīja Straujuma.

Uz iespējamo lobiju norādīja arī Sinka un Patentbrīvo medikamentu asociācijas vadītājs Egils Jurševics. Jurševics arī pauda satraukumu, ka nav redzama shēma, kādā veidā pazemināsies Viņš arī sacīja, ka nebūs tā, ka ražotāji būtu spiesti nolaist zāļu cenas, jo 80% tirgus pieder dažām lieltirgotavām.

Jurševicam pievienojās Starptautisko Inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas vadītājs Imants Sinka. "Ražotājs ir vienīgais, kas var sniegt garantēt zāļu klātbūtni. Paralēlais importētājs, sagrābstot zāles Bulgārijaā, Rumānijā dabūjis vieno partiju, nevar garantēt...," pauda Sinka, līdz viņu pārtrauca Belēvičs. "Premjerministres kundze, es palabošu Sinkas kungu un aicināšu Sinkas kungam vairāk nedot vārdu, jo viņš kliedz un sit ar dūri pa tribīni. Tā nevajag darīt! Viņš nav [PSRS līderis Ņikita] Hruščovs. Es aicinātu ministra kabineta locekļus ieklausīties, ko es teikšu - mums galvenais ir pacients!" pauda Belēvičs.

Starp viņu un premjeri un izvērtās debate. Viņš skaidroja, ka paralēlais importētais ir ļoti neaizsargāts, jo iztērējis lielus līdzekļus zāļu iegādei. Bez šīs aizsardzības paralēlo importētāju nebūšot Latvijā nemaz.

Belēvičs sola, ka jaunā kārtība samazinās zāļu izmaksas. „Zāles tieši kļūs lētākas. Un zāļu kompensācijas sistēmā aiztaupīto naudu mēs visu novirzīsim un pilnībā izskaudīsim līdzmaksājumus. Zāles Latvijā ne tikai kļūs lētākas, cilvēkiem par valsts kompensētiem medikamentiem neko nevajadzēs piemaksāt,” pauda Belēvičs.

Veselības ministrs arī sacīja, ka uzņemas atbildību par grozījumiem. Atbalstu viņam pauda arī vairāki citi ministri gan no Zaļo un zemnieku savienības, gan no Nacionālās apvienības. Atbalstu grozījumiem pauda arī Latvijas Zāļu paralēlā importa asociācija un Aptieku īpašnieku asociācija.

Labklājības ministrijas valsts sekretāre Ieva Jaunzeme, kura, atsaucoties uz savu pieredze Konkurences padomē, ierosinājumu par zāļu paralēlā importa atbalstu vērtē kā nozīmīgu soli. „Paralēlais imports nenodrošinās visu tirgu, bet tas ir drauds esošajiem spēlētājiem. Viņi zina, ka tas jebkurā brīdī var atnākt. Un ja nav drauda, kas konkurences apstākļos ir ļoti svarīgs, tad viņi arī nepazemina tās cenas. Valstis, kurās ir paralēlais imports, tieši uz šādiem noteikumiem, tur arī zāles ir lētākas,” skaidroja Jaunzeme.

Zāļu ražotājus pārstāvošās organizācijas - Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācija un Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācija – iepriekš norādīja, ka gadījumā, ja valdībā tiks apstiprināti Veselības ministrijas ierosinātie grozījumi, Latvijas zāļu ražotāji vērsīsies pie valdības ar priekšlikumu izņemt no to pienākumiem medikamentu garantēšanu Latvijā.

Tāpat attiecībā uz A sarakstā (savstarpēji aizvietojamas zāles) iekļauto zāļu pieejamību vienas references grupas ietvaros references cena var tikt noteikta vairākām zālēm vai medicīniskajām ierīcēm. Līdz ar to pacientam un ārstam būs plašāka iespēja izvēlēties atbilstošāko medikamentu references grupas ietvaros.

Zāļu ražotāji pēc sēdes atzina, ka ir vīlušies. "Viennozīmīgi sarūgtinājums, jo mēs neredzam sabiedrības ieguvumu atšķirībā no Belēviča kunga. Turklāt ir risks, ka nebūs nodrošināta pastāvīga zāļu klātbūtne tirgū dēļ tā, ka ir negodīga konkurence, kā rezultātā nevarēs plānot piegādes. Ražotājs vienkārši izņems zāles laukā no tirgus," sacīja Sinka.

Savukārt, lai motivētu iesniedzējus samazināt kompensējamo zāļu B sarakstā (savstarpēji neaizvietojamas zāles) iekļauto zāļu cenas, noteikumi paredz samazināt cenas slieksni no 30% uz 20%.

Veselības ministrija norāda, ka medikamentu un medicīnas preču iegādes kompensācijai B saraksta ietvaros pērn tika izlietoti 41,4 miljoni eiro. Ministrija aprēķinājusi, ka paralēlais imports turpmākajos gados varētu mazināt izdevumus par 4-5%.

Ziņots, ka uz riskiem, kas var iestāties, ja vienai komersantu grupai dod labākus nosacījumus, iepriekš norādīja Zāļu valsts aģentūras vadītāja Inguna Adoviča: "Mēs nebūtu ieinteresēti, ka paralēlais imports izspiestu tos produktus, kas ir kā reģistrētas zāles. Tas ir ļoti komplicēts uzdevums, kas jārisina likumdevējiem. Šajā gadījumā likumdošanai jābūt gudram un jāveido līdzsvarota attiecība starp dažādiem komersantiem un viņu interesēm, lai nebūtu prevalējoši atvieglojumi vai priekšrocības tiem komersantiem, kas nodarbojas ar izplatīšanu pret komersantiem, kas pārsvarā iesaistīti zāļu ražošanas procesos."

Taču pēc Adovičas domām – izskatās, ka šobrīd vērojami tirgus pārdales centieni. Viņa kā būtiskāko sauc tirgus stabilitāti un prognozējamībai – lai pacientiem vienmēr pietiek zāļu. Ražotāju norādītās bažas – paralēlie importētāji ieved tik, cik izdevies iegādāties, nevis pastāvīgu zāļu daudzumu.

Šonedēļ arī kļuva zināms, ka darba attiecības ar Zāļu aģentūras vadītāja Adoviča rudenī netiks nepagarinātas, Latvijas Radio sacīja veselības ministrs Guntis Belēvičs. Iepriekš Adovičai piemērots disciplinārsods saistībā ar konfidenciālas informācijas izpaušanu par vairākiem komersantiem. Uzņēmumam, kas par to iesniedza sūdzību, ir saistība ar ministru Belēviču. Tā ir viņa dēlam piederošā “Saules aptieka”.

Tāpat tapis zināms, ka ar paralēlo zāļu eksportu nodarbojas Belēviča dēla uzņēmums „Saules aptieka”. Un KNAB sācis pārbaudi par iespējamo ministra atrašanos interešu konfliktā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti