Ar asām diskusijām un priekšlikumu noraidīšanu Saeima virza izmaiņas atkritumu apsaimniekošanā

Saeima otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Atkritumu apsaimniekošanas likumā, tostarp ļaujot pašvaldībām arī turpmāk uzticēt atkritumu apsaimniekošanu sev piederošiem uzņēmumiem bez konkursa, bet neatbalstot ieceri Rīgā ļaut slēgt līgumu ar jebkuru noteikumiem atbilstošu operatoru. Likumprojekts vēl jāatbalsta trešajā lasījumā.

ĪSUMĀ:

  • Noraida priekšlikumu, ka pašvaldībām jārīko konkurss, pirms slēgt līgumu ar savu atkritumu izvešanas uzņēmumu.
  • Noraida priekšlikumu par atkritumu izvedēju licencēšanu.
  • Likumā paliek norma - lielās pašvaldības ar vismaz 50 000 iedzīvotājiem sadalīt vismaz divās zonās atkritumu izvešanai.

Asi diskutē par iecerētajām izmaiņām atkritumu apsaimniekošanāJānis Kincis

    Bez konkursa vietvaras uzņēmumam

    Saeima lēma, ka pašvaldības varēs uzticēt pašu veidotajiem uzņēmumiem atkritumu izvešanu bez konkursa.

    Saeimas deputāts Daniels Pavļuts (“Attīstībai/Par”) stāstīja par ieceri bija likt pašvaldībām obligāti rīkot konkursu, pirms izmantot tiesības slēgt līgumu ar savu uzņēmumu. Viņaprāt, no konkurences viedokļa tas ir kritiski svarīgi.

    „Ja pašvaldībai pieder uzņēmums vai vairāk nekā puse daļu attiecīgajā jomā, atkritumu apsaimniekošanā, tad šādam uzņēmumam pašvaldība tiesīga bez cenu pārbaudes, bez tirgus iespēju un intereses noskaidrošanas uzticēt atkritumu izvešanu un tādējādi nerīkot konkursus. Divās trešdaļās Latvijas teritorijas šādi legāli pastāv atkritumu apsaimniekošanas monopols!,” stāstīja Pavļuts.

    Tomēr deputāti nepiekrita šādam ierobežojumam, atbalstot deputāta Viktora Valaiņa (Zaļo un Zemnieku savienība) un Romāna Naudiņa (Nacionālā apvienība) priekšlikumu svītrot šādu ideju no likumprojekta.

    To pamatoja Valainis: „Tajā brīdī, kad mums būs pilna pārliecība, ka visi atkritumu izvešanas uzņēmumi ir godprātīgi, un nebūs tā, ka pēc līguma noslēgšanas uzņēmums atsakās no vairāku būtisku funkciju izpildes, tad mēs varēsim par to runāt. Ja šobrīd ieviesīs atklātu konkursu, elementāri, ar dempingu tā rezultāti būs sagrozīti. Tādi gadījumi ir bijuši”.

    Pavļuts atzina, ka balsojums par monopola situācijas saglabāšanu bez konkursa rīkošanas liecinot par „veco politiku” pretēji Konkurences padomes ilggadējiem centieniem. Kā uzskatāmākos piemērus šādai kārtībai minēja vairākām Vidzemes pašvaldībām piederošo uzņēmumu ZAAO un „Jelgavas komunālie pakalpojumi”.

    Zonu modelis vai licencēšanas pieeja

    Plašākās diskusijas bija par ieceri Rīgā ieviest nevis zonu modeli, kurā pašvaldība tiktu sadalīta vairākās zonās un katrā no tām atkritumu izvešana tiktu uzticēta vienam uzņēmumam, bet gan paredzēt licencēšanas pieeju. Proti, tā paredzētu visā pilsētā ļaut iedzīvotājiem pārslēgt līgumu ar jebkuru operatoru, kas atbilst Ministru kabineta kritērijiem. Atbildīgās komisijas pārstāvis norādīja, ka iecere pozicionēta kā brīvāks konkurences modelis, bet pretarguments ir, ka tas rada daudz neskaidrības. Lai gan Saeimas komisija priekšlikumu apstiprināja, Pavļuts aicināja sagaidīt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ziņojumu pirms lēmuma pieņemšanas.

    Viens no priekšlikuma iesniedzējiem – deputāts Krišjānis Feldmans (Jaunā konservatīvā partija) – sacīja, ka iepriekš iedzīvotāji Rīgā varēja izvēlēties, ar kuru atkritumu izvedēju slēgt līgumu. Savukārt likumā paredzētās izmaiņas leģitimizētu monopola zonas. Viņaprāt, viņa iesniegtais priekšlikums ļautu atgriezties pie konkurences.

    Viņa partijas biedrs Juris Jurašs, kurš ir JKP kandidāts uz Rīgas mēra amatu, atkritumu biznesu salīdzināja ar taksometru pakalpojumiem, aicinot nesarežģīt situāciju. To kritizēja vairāki deputāti.

    Pret ieceri iestājās Pavļuts, uzsverot, ka licencēšanas pieejā atkritumu apsaimniekotājiem vajadzētu būt gataviem, ka jebkurā brīdī viņu pakalpojumu nopirks vai no tā atteiksies. Līdz ar to cenas būs neprognozējamas. Tā nebūs brīvā konkurence, bet gan totāli ierobežota konkurence ar lielajiem uzņēmumiem, norādīja deputāts.

    Vairāki Saeimas – gan koalīcijas, gan opozīcijas – deputāti uzsvēra, ka priekšlikums rada vairāk problēmu nekā ieguvumu. Tostarp “Saskaņu” pārstāvošais Sergejs Dolgopolovs sacīja, ka licencēšanas ideja ir interesanta, bet tā nostiprina jau stipro uzņēmumu pozīcijas.

    „Ideja varbūt ir interesanta, bet licencēšana stiprina lielos uzņēmumus un veicina arī subjektīvo pieeju, jo tas, kādi kritēriji būs ielikti uzņēmumu vērtēšanā, atkarīgs no cilvēkiem un Ministru kabineta, nebūt nesola, ka tie būs objektīvākie kritēriji visā Eiropas Savienībā,” norādīja Dolgopolovs.

    Priekšlikums par licencēšanas pieeju tika noraidīts.

    Lielajās pašvaldībās – sadalījums zonās

    Vienlaikus Saeima atbalstīja priekšlikumu atteikties no Rīgas sadalīšanas vismaz trīs atkritumu apsaimniekošanas zonās. Likumprojektā gan palikusi iecere lielās pašvaldības ar vismaz 50 000 iedzīvotājiem sadalīt vismaz divās zonās.

    KONTEKSTS:

    Diskusijas par izmaiņas atkritumu apsaimniekošanas jomā sākās, kad Rīgas dome nolēma uz nākamajiem 20 gadiem visu atkritumu apsaimniekošanu uzticēt vienam operatoram – vairāku uzņēmumu izveidotajai akciju sabiedrībai "Tīrīga". Taču Konkurences padome liedza "Tīrīgai" pagaidām sākt darbus Rīgā. Padome lika pagaidām turpināt līgumu ar līdzšinējiem atkritumu izvedējiem, bet valdība akceptēja par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Rīgā, kuru decembrī pagarināja vēlreiz – līdz marta vidum. 

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti