Tādā veidā Izglītības un zinātnes ministrija cer mudināt uzņēmējus vairāk sadarboties ar pētniekiem. Tikmēr zinātnieki uzsver, ka biznesa un zinātnes tuvināšanai pietrūkst tam paredzētas infrastruktūras.
Pēc vairāku mēnešu kavēšanās Ministru kabinetā beidzot ir apstiprināti noteikumi, kā un kam praktiskajai pētniecībai iedalītos ES fondu 76 miljonus eiro tērēt. Galvenais uzstādījums ir ar šo naudu mudināt uzņēmējus sadarboties ar zinātniekiem, lai radītus jaunus, pārdodamus produktus un tehnoloģijas.
Projektus varēs iesniegt zinātniskās institūcijas, komersanti vai abi kopā. Par projektu iesniegšanas gaitu stāsta Izglītības un zinātnes ministrijas Struktūrfondu departamenta direktore Santa Šmīdlere: „Līdz šim bija tā, ka bija divi, trīs uzsaukumi labākajā gadījumā [struktūrfondu plānošanas perioda laikā]. Tagad mēs plānojam, ka vērsies vaļā uzsaukumi katru gadu. Pirmo konkursu, mēs ļoti ceram, ka izdosies izsludināt šī gada pirmajā ceturksnī, lai pa pavasari un vasaru mēs varam projektu sagatavot un novērtēt, un aktīva projektu uzsākšana tiktu nodrošināta ar šī gada septembri.”
Viņa rēķinās ar aptuveni 150 projektu pieteikumiem pirmajā kārtā. Ministrijas Augstākās izglītības departamenta direktore Agrita Kiopa tikmēr min jaunumu, ka īpaši pētniecības projektos paredzēts atbalstīt studentus kā darbiniekus, kas no projekta naudas saņems algu. Tādā veidā students jau studiju laikā varēs strādāt savā nozarē.
„Pirmkārt, mēs gribam, lai studentam mācoties būtu iespēja piedalīties pētniecībā, un līdz ar to iegūtā izglītība būs kvalitatīvāka. Otrkārt, tas arī ir labs veids, kā nodrošināt to, ka cilvēks jau var mācīties un paralēli darīt tādu darbu, kas viņa studijas atbalsta, nevis strādāt kaut kur ārpus jomas, darot citu darbu, kas tad attiecīgi, protams, konkurē par to laiku, uzmanību un enerģiju, kas ir cilvēkam,” saka Kiopa.
Pagaidām gan Latvija ES valstu inovācijas rezultātos ierindojas lejasgalā, apsteidzot vien Bulgāriju un Rumāniju. Kiopa uzskata, ka zinātnes un uzņēmēju tuvināšana Latviju varētu pacelt augstāk. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes loceklis Andris Vanags uzsver, ka šādi atbalsta pasākumi ar ES finansējumu ir ļoti vajadzīgi, jo Latvijas uzņēmējiem pašiem bieži trūkst līdzekļu, ko novirzīt pētniecībai.
„Neesam jau mēs tik bagāti, neesam paspējuši nopelnīt miljonu miljonus, jo mēs esam pirmā otrā paaudze, kas vispār dzīvo kapitālismā šeit. ES nauda mums kā uzņēmējiem palīdzēs tos līdzekļus veltīt attīstībai un jaunu produktu izveidošanai, jaunu studentu audzināšanai.
Tāpēc, manuprāt, visas šīs programmas ir kolosālas. Ja būtu vairāk naudas, būtu vēl labāk,” saka Vanags.
Bet Latvijas Organiskās sintēzes institūta direktors Ivars Kalviņš nav tik optimistisks. Viņš atzīst, ka praktiskās pētniecības finansējuma apstiprināšana ir solis pareizajā virzienā, tomēr uzņēmēju un zinātnieku sadarbībā kā barjera joprojām paliek neesošais zinātnieku aprīkojums, ko lietot inovāciju radīšanai.
Viņš arī kritizē lēno ES finansējuma apstiprināšanas gaitu.
„Pārrāvums zinātnes finansēšanā ir iestiepies turpat jau gada garumā, ne jau vairs pusgada garumā. Tas nozīmē, ka zinātniekiem šinī gadā reāli būs pieejams mīnuss 57% vai mīnuss 60% no tā, kas bija pieejams pērn. Ja kāda ministrija savus izdevumus spētu samazināt par 60% un būt darbspējīga, nu, es būtu ļoti priecīgs, bet tā jau laikam tas nenotiek,” saka Kalviņš.
Šonedēļ valdība bija paredzējusi arī apstiprināt citu ES fondu finansētu zinātnes pasākumu – pēcdoktorantūras pētniecību. Taču tas ir atlikts uz nākamo nedēļu.
