Apvienošanās vai pacientu maksas pieaugums. Daugavpils slimnīca meklē iespējas novērst bankrotu

ĪSUMĀ:

• Janvāra beigās Daugavpils slimnīca paziņoja, ka bez papildu finansējuma no valsts tai rudenī draud bankrots.
• Līdz 1. aprīlim jābūt gatavam rīcības plānam, kā turpmāk slimnīcas strādās nākamos deviņus mēnešus.
• Daugavpils slimnīca gatavo detalizētu rīcības plānu ar gataviem aprēķiniem slimnīcas uzturēšanai.
• Ja valdība neatradīs papildu finansējumu, slimnīcai būs jāierobežo pakalpojumi vai jāpalielina pacienta līdzmaksājumi. 
• Lai nebankrotētu, Daugavpils reģionālā slimnīca gatava apvienoties ar citu iestādi.

Tarifus pārrēķina, bet uzreiz nemaina

Slimnīcu izdevumu pamata daļa, no kā vajadzētu būt atkarīgam arī valsts finansējumam, ir dienas tarifs, skaidroja Grigorijs Semjonovs. 

Daugavpils reģionālajā slimnīcā izdevumi par preparātiem uz pacientu dienā ir no 11 līdz 13 eiro, bet valsts apmaksā 1,12 eiro lokālajām un 1,65 eiro reģionālajām slimnīcām.

Daugavpilī ir savs virtuves bloks, kur pacientu ēdināšanai tiek izlietoti nepilni 8 eiro dienā. Universitātes klīnikās, kurām ir ārpakalpojums, ēdināšanai no budžeta iztērē līdz 12 eiro dienā, bet budžetā ielikti tikai 2,40 eiro.

Semjonovs norādīja, ka šīs pozīcijas parāda, ka valsts līdzekļi nespēj kompensēt slimnīcu uzturēšanu. Naudas trūkums vērojams arī manipulāciju apmaksā un citur.

"Var paņemt sarakstu, kas saucas "piemaksa par materiālu izmantošanu", pat neiedziļinoties par algām, amortizācijām un visu pārējo. Ielikt aiz iepirkuma cenas. Tur ir darbs divām dienām. Tak paskatieties – es jau vairākas reizes biju nosaucis divas pozīcijas, pēc kurām [sarunā ar ministrijas ierēdņiem] uzreiz klusums uz divām minūtēm.

Vienreiz lietojamais elektrods, ko mēs "iebāžam" cilvēkam un uzreiz jāizmet ārā, maksā 53 eiro, bet tirgus cena ir 360 [eiro] plus PVN. Kā tas var būt?

Ko mēs rezultātā darām – mēs sterilizējam. Vai slimnīca var atļauties nopirkt sešas reizes dārgāku un nodrošināt cilvēkiem izmeklējumu bez riska? Nevar!" sacīja Semjonovs.

Nacionālais veselības dienests (NVD) skaidroja, ka

pakalpojumu tarifi tiek pārrēķināti nepārtraukti, bet mainīti tikai gadījumā, ja tiek rasts finansējums tarifa pieauguma segšanai.

Ik gadu valsts budžeta plānošanā Veselības ministrija iekļauj informāciju par vajadzīgo papildu finansējumu, lai varētu pārrēķināt pakalpojumu tarifus atbilstoši faktiskajai situācijai. "Kopējais papildus nepieciešamais finansējuma pieprasījums katru gadu būtiski pārsniedz valsts iespējas. 2022. gadā veselības nozarei, tostarp tarifiem un pakalpojuma apjomam tika prasīti vairāk nekā 700 miljoni eiro, bet piešķirti 100 miljoni. Summa pamatā tika novirzīta jaunajiem pakalpojumiem un prioritāro pakalpojumu apjoma pieaugumam," skaidroja NVD pārstāve Evija Štālberga. 

Padomdevējs ministrei un komersantu "virspeļņa"

 

"Es vairāk gribēju pievērst uzmanību tam, ka principā mēs neesam tagad bankrotā, bet ir jāizdara kaut kas ļoti ātri jau tagad, lai mēs nekļūtu par bankrotiem," sacīja Daugavpils slimnīcas vadītājs.

Pēc Daugavpils slimnīcas celtās trauksmes izskan informācija finansiālām grūtībām arī citās veselības aprūpes iestādēs. Semjonovs pārliecināts, ka bez pietiekama valsts atbalsta uz bankrota sliekšņa tuvākajā nākotnē būs arī citas slimnīcas atkarībā no apgrozījuma – jo lielāka iestāde, jo vairāk izdevumu un līdz ar to arī ātrāk pietrūks līdzekļu iestādes budžetā. Daugavpils reģionālā slimnīca šai sarakstā ierindojusies uzreiz aiz universitāšu klīnikām.

"Švaki, ka tas viņai [veselības ministrei] jādara tagad, redzams, ka viņai ir par ātru un par grūtu saprast, par ko mēs vispār diskutējam, par ko mēs viens otram bļaujam un tamlīdzīgi," pauda Semjonovs, piebilstot, ka ministrei nepieciešams padomnieks, kas izprot slimnīcu darbību un spēj paskaidrot situāciju arī premjeram.

Daugavpils slimnīcas vadītājs uzsvēra, ka viena no veselības nozares problēmām neapšaubāmi ir arī nesakārtotais slimnīcu tīkls, uz ko intervijā Latvijas Televīzijai norādīja arī premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība"). Taču šobrīd budžetā ieliktie skaitļi nenozīmē palīdzību slimnīcām krīzes laikā, bet tikai daļēji spēj segts ikdienas izmaksas par konkrētiem pakalpojumiem, pauda Semjonovs.

Viņaprāt, krīzes apstākļos būtu pieļaujams primārā ambulatorā sektora komersantu "virspeļņu" novirzīt slimnīcām: "Kas viņiem traucē noņemt to virspeļņu krīzes apstākļos, novirzīt tur, kur tie komersanti nekad dzīvē nedarbosies?"

Daugavpils slimnīcas plānotais budžets stacionārajiem pakalpojumiem pagājušajā gadā bija 99 miljoni eiro, bet valsts finansējums – 26 miljoni eiro. Un šogad no valsts ir iedalīta līdzīga summa, neraugoties uz inflāciju un citiem sadārdzinājumiem. Daugavpils slimnīca ir aprēķinājusi, ka, turpinot darbu bez papildu līdzekļiem, šī gada beigās zaudējumi varētu būt teju 10 miljoni eiro.

"9,8 miljoni būs zaudējumi; pie tā, ka man [slimnīcai] palika 3,4 [miljoni] no pamatkapitāla. Paliek drusciņ līdz augustam–septembrim, ja būtu papildu nauda. Jo mēs jau no pagājušā gada septembra-oktobra dzīvojam tādā veidā:

samaksā algu, samaksā komunālos, pēc tam nodokļus līdz 23. datumam. Un no tā, kas paliek, tu tad samaksā tiem, kas vairāk kliedz, lai viņi tomēr piegādātu vēl kaut ko,"

pauda Semjonovs.

Ja kāds mēnesis bijis īsāks vai bijuši zemāki komunālie maksājumi, attiecīgi slimnīcas budžetā paliek nedaudz vairāk naudas, lai samaksātu piegādātājiem. 

Nauda ikdienas izdevumiem, nevis slimnīcas uzturēšanai

"Mēs sākām ar 2019. gadu – vēl pirms pandēmijas laika – stabilizēt mūsu situāciju, un līdz 2022. gadam mēs atgriezām mūsu pamatkapitālu līdz 7,7 miljoniem. Par pagājušo gadu, "pateicoties" otrajam pusgadam, zaudējumi ir 3,4 miljoni. Ko es arī biju skaidrojis saviem dalībniekiem [slimnīcas valdei] –

es neesmu "madžišen" [burvis]. Ja no manis noņēma vairāk nekā 3 miljonus un vēl klāt 4,5 miljoni atnāk inflācija, es nevaru pēkšņi no gaisa kaut kur dabūt to naudu,"

skaidroja Daugavpils reģionālās slimnīcas vadītājs.

Semjonovs ir pārsteigts, ka valdība slimnīcu vadītājus nostāda neērtā situācijā, jo pakalpojumu maksas pieaugumu pacienti uztvers kā slimnīcu iniciatīvu. "It kā ir papildus nauda, bet mēs "piebarosim" konkrētas prioritārās lietas, lai sabiedrība neceltos, a tie sliktie paliks slimnīcu vadītāji, jo pirmais, ko viņi "piebaro", ir viņu darbinieki, solot viņiem lielāku algu, bet nesakot, ka es [slimnīcas vadītājs] nevarēšu visus atstāt darbā, jo man jau tagad naudas nepietiek," teica Semjonovs.

Arī onkoloģijai atvēlētā nauda aizies ikdienas izdevumiem, nevis slimnīcas uzturēšanai, norādīja Daugavpils slimnīcas vadītājs.

"Man iedos naudu, par to naudu es nopirkšu ķīmijpreparātus. Vai tas stabilizēs slimnīcas  situāciju? Nē, nestabilizēs vispār neko!" sacīja Semjonovs.

Vai pašvaldība spēs palīdzēt slimnīcai?

Ziņu portālam LSM.lv Daugavpils reģionālās slimnīcas vadītājs Grigorijs Semjonovs atklāja, ka pilsētas vadība sola finansiālu palīdzību veselības iestādei, taču ne viss ir viņu spēkos un arī likuma ietvaros.

"Es domāju, ka

valsts finansējumam jābūt lielākam nekā Daugavpils pašvaldībai. Lai rīkotos tālāk, Daugavpils pašvaldībai nepieciešams ne tikai viedoklis, bet juridiski pamatots ziņojums no Veselības ministrijas, pēc tam mēs rīkosimies tālāk,"

sacīja Daugavpils domes mēra pirmais vietnieks Aleksejs Vasiļjevs ("Latvijas Krievu savienība").

"Nav skaidrs, kā valdība ar mistiskiem 85 miljoniem plāno nosegt inflāciju, energoresursus, ēdināšanas pakalpojumus. Nav tā plāna! Vienīgais plāns – lai pašvaldības pašas tiek ar to visu galā. Bet vai VARAM [Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija] ir iedots papildu budžets slimnīcu finansēšanai, nerunājot par to, ka viņi nav tiesīgi [pēc statūtiem un likumdošanas] vispār mums palīdzēt līdzfinansēt. Ieguldīt pamatkapitālā viņi var, segt izmaksas viņi nav tiesīgi vispār," norādīja Semjonovs.

Pašvaldību budžets ir ierobežots, tādēļ slimnīcas kļūst arī par plaša spektra uzņēmumiem, teica Semjonovs.

Ja pašvaldībai no slimnīcām būtu jāpārņem daļa pakalpojumu, vietvaras vienalga nespētu tos nodrošināt pašas, aprēķinājis slimnīcas vadītājs.

"Mēs ne tikai ar veselības aprūpi nodarbojamies, mēs pat novēršam to, ka pansionāti cilvēkiem nav pieejami. Man te jau atvērās pansionāts, sociālās gultas, es atskurbtuvi nodrošinu septiņām pašvaldībām. Ja viņi [pašvaldība] pārņems manu [slimnīcas] uzturēšanu, vai viņi varēs to nodrošināt? Kur aizies tie pacienti? Atkal pie manis," skaidroja Semjonovs.

Sola aprēķinus un rīcības plānu 

Lai palīdzētu ministrijas ierēdņiem izprast situācijas nopietnību, Daugavpils slimnīca apņēmusies sagatavot ne vien pieprasīto rīcības plānu, bet detalizētu aprēķinu par tarifiem, kuru apmaksas būtu steidzami jāpārskata.

"Droši vien tas ir vienīgais brīdis, kad mēs ne tikai iesniegsim, mēs to aprēķināsim un mēs jau domājam par to, lai paši arī apkopotu, atnestu viņiem gatavu dokumentu, kas varētu rezultātā, mēs ļoti ceram, neiestrēgt kaut kur izskatīšanā," sacīja Semjonovs, vienlaikus atzīstot - arī pēc tam, kad rīcības plāni būs saņemti un izskatīti, valdība papildu līdzekļus slimnīcām diez vai atradīs. 

"Mēs pat nevaram personālu pienācīgi samazināt.

Jo visu šo laiku mēs bijām strādājuši tā, lai papildus piesaistītu māsas, ārstus, ārsta palīgus, lai sabalansētu noslodzi un samazinātu virsstundu skaitu – to, ko mēs apmaksājam divkārši. Tagad, ja es atlaižu tos cilvēkus, sanāk, ka es izmaksāšu atlaišanas pabalstus, neizmantoto atvaļinājumu un klāt vēl kādam [viņa kolēģim] būs jāuzņemas tas papildu slogs, par kuru vēl būs jāmaksā virsstundas. Tas dos ekonomiju?" pauda Semjonovs.

Daugavpils slimnīcas vadītājs skaidroja, ka visvairāk uztraucas par to, ka nepietiekamā valsts finansējuma dēļ iestādes budžets iztukšosies vēl ātrāk, nekā prognozēts: "Pirmais, kas biedē, man pēc nedēļas jāmaksā jau minimālā alga, man kaut ko sola 1. aprīlī, un tie cipari, ko es ieraudzīju, es ļoti šaubos, ka ir ierēķināti iekšā. Izprotot to, ka mums ir 39 slimnīcas un trīs universitātes [slimnīcas]. Un tikai man minimālās algas celšanai ir nepieciešams ieguldīt 750 tūkstošus.

Es ļoti šaubos, ka par 20 miljoniem var minimālo algu celt visā veselības aprūpes nozarē. Atkal kārtējo reizi droši vien kaut ko daļēji saņemsim. Un arī tas ļoti biedē."

Iespējas novērst bankrotu

Daugavpils reģionālās slimnīcas vadītājs apsvēris vairākus variantus, kā bez papildu valsts naudas izglābt iestādi no bankrota. Tā kā Latgales reģionā cilvēku maksātspēja ir zema, apturot kāda pakalpojuma sniegšanu vai palielinot maksu, arī pacientu plūsma vairs nebūs tāda pati kā līdz šim, jo liela daļa nespēšot samaksāt. Tādēļ slimnīca no valsts sagaida ne vien papildu līdzekļus, bet arī līdzatbildību. 

"Pasakiet cilvēkiem, ka naudas nav un ka tagad pacientiem būs jāmaksā. Ja jūs paskatāties kopumā, izņemot parlamentāro sekretāri, neviens to nav pateicis. Izņemot slimnīcu vadītājus. Jo kārtējo reizi –

kas būs tagad sliktais? Tas, kas to maksu paņems no pacientiem, nevis tie, kas negrib atzīt, ka tās naudas nav. Un tas ir vienīgais ceļš,"

pauda Semjonovs. 

Viņš arī norādīja , ka ik gadu no slimnīcas budžeta noraksta "šaubīgos debitorus" 200 līdz 260 tūkstošu eiro vērtībā. Tas nozīmē, ka daudzi trūcīgie un maznodrošinātie Latgales iedzīvotāji par saņemtajiem slimnīcas pakalpojumiem nav spējīgi samaksāt par līdzmaksājumu.

Viens no risinājumiem ir piedāvāt cilvēkiem maksas pakalpojumus ar atlaidi. "Ja viņi [valdība] pateiks, ka septembrī pārtrauksim valsts pakalpojumu sniegšanu, būs tukša slimnīca. Nu, nebūs cilvēkiem naudas, lai to visu kompensētu," sacīja Daugavpils reģionālās slimnīcas vadītājs.

Semjonovs apdomājis arī iespēju apvienoties ar Krāslavas un Preiļu slimnīcām vai Daugavpils Psihoneiroloģisko slimnīcu.

"Mums ir redzējums, kā mēs varētu iekšēji ekonomēt, sistematizēt, viens otram palīdzot, jo man nevajag viņu naudu. Ja es viņam palīdzēšu, man būs vieglāk dzīvot pēc tam," pauda Semjonovs.

Lielāku skaidrību par slimnīcas nākotni cer saņemt pēc 1.aprīļa

Tikmēr Nacionālajā veselības dienestā norādīja, ka izmaiņas budžetā plānotas pēc 1. aprīļa, kad slimnīcas būs iesniegušas rīcības plānus šim gadam. 

"Saistībā ar slimnīcu sniegto pakalpojumu izmaksām un tarifu neatbilstību Nacionālais veselības dienests kopā ar slimnīcām šobrīd veic papildu aprēķinus, lai novērtētu šā brīža aktuālo situāciju saistībā ar izmaksu pieaugumu jomās, kas ietekmē veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu," skaidroja Veselības ministrija.

Semjonovs norādīja, ka krīzes apstākļi daudz ko sakārtos gan veselības nozarē kopumā, gan mudinās veikt izmaiņas slimnīcu tīklā.

Vēl gan nav skaidra reģionālo slimnīcu nākotne, taču Semjonovs māc bažas par to, vai slimnīcu turpmāko uzturēšanu valdība nenovels uz pašvaldību un arī pašu iedzīvotāju pleciem.

KONTEKSTS

Latvijas slimnīcām 2023. gadā piešķirts par trešdaļu mazāk naudas, nekā nepieciešams. Tas nozīmē, ka slimnīcām var nākties samazināt pakalpojumu klāstu. Tiekoties ar veselības ministri, 25, janvārī slimnīcu vadītāji panāca vienošanos, ka tuvāko divu mēnešu laikā tam tiks meklēts risinājums. 

Daugavpils reģionālajai slimnīcai rudenī draud bankrots, ja nebūs risinājuma papildu finansējumam.