Viņa sacīja, ka ir zināmi gadījumi, kad ekonomiskās krīzes laikā pirms vairākiem gadiem uz Zviedriju devās cilvēki, kuriem tolaik bija ap 50 gadi. Tagad viņi ir nopelnījuši Zviedrijas minimālo pensiju un būtu gatavi atgriezties dzimtenē, taču viņus attur fakts, ka arī Latvijā viņu pensiju var aplikt ar nodokli.
Pinto arī atgādināja, ka daudzu ārvalstīs strādājošo un viņu radinieku neapmierinātību raisa fakts, ka nodoklis ir jāmaksā arī par to uz dzimteni sūtīto naudu, kas ir lielāka par 118 eiro un kas netiek sūtīta pirmās, otrās vai trešās pakāpes radiniekiem. Viņa gan nezināja, vai cilvēki šo nodokli patiešām maksā, jo viņi cenšas no tā izvairīties un meklē aplinkus ceļus. Viņasprāt, šāds nodoklis apgrūtina gan naudas sūtītājus un saņēmējus, gan Latvijas valsts institūcijas, kam šādas naudas aprites ir jāuzmana.
Turklāt tas vairo pārliecību, ka valsts nepieņem likumus, kas ir atbilstoši cilvēku vajadzībām. „Ir sajūta, ka valsts šauj ar lielgabalu pa zvirbuļiem,” viņa sacīja.
Jau ziņots, ka portālā manabalss.lv tiek vākti paraksti, lai no ārzemēm sūtīto naudu neapliktu ar nodokli Latvijā. Cilvēkiem, kuri ārzemēs nopelnījuši pensijas un vēlas atgriezties mājās, varētu būt spiesti dzimtenē maksāt nodokli vēlreiz, ja valstī, kura maksā pensiju, iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir zemāks par Latvijā noteikto 23% likmi. Šādos gadījumos Latvijā būtu jāmaksā starpība. Diasporapar to jau informēja Saeimas deputātus, un tautas kalpi solīja šo jautājumu izpētīt.
