Aptur Latvijas zvejniekiem jūlijā izsniegto mencas ekosertifikātu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Decembra vidū organizācija “Marine Stewardship Council” (MSC) apturējusi visus iepriekš izsniegtos sertifikātus, kas apliecināja – Baltijas  jūras austrumu daļā mencu nozveja nekaitē videi un zivju populācijai. Šādu sertifikātu Latvijas zvejnieki saņēma tikai jūlijā, samaksājot 64 000 eiro, un, iespējams, nozare nemaz nepaspēs izmantot sertifikāta sniegtās priekšrocības. 

Sertifikāts “Certified Sustainable Seafood” uz zivju produkcijas iepakojuma ir MSC apliecinājums, ka pārstrādātājs saņēma izejvielas no zvejniekiem, kuri arī saņēma organizācijas sertifikātu. MSC sertifikāts savukārt liecina, ka zivis iegūtas, ievērojot  ekoloģiski racionālās nozvejas principus.

17.decembrī MSC nolēma uz 90 dienām apturēt sertifikātu visiem, kas zvejo mencas Baltijas jūras austrumu reģionos – Zviedrijas, Dānijas, Vācijas, Polijas un Latvijas zvejniekiem, jo zinātnieki secināja, ka mencu krājumi vairs neatjaunojas pietiekami strauji.

MSC lēmums gan neliedz zvejniekiem turpināt iegūt mencu, taču to vairs nevarēs marķēt ar “Certified Sustainable Seafood” zīmolu, un daudzi lielveikalu tīkli Rietumeiropā šādas zivis neiepērk vai arī iepērk par ievērojami zemāku cenu. Avots nozarē Rus.lsm.lv atklāja, ka cena bez sertifikāta varētu  būt pat par 20% zemāka. Ar MSC sadarbojas lielveikalu tīkli ALDI, “Lidl”, “Coop” un citi.

Latvijas zvejnieki sertifikātu izmantoja tikai no jūlija vidus, un kopumā tā iegūšana nozarei izmaksāja 64 000 eiro. Savukārt dāņi un vācieši sertifikātu izmanto jau vairākus gadus.  

“Marine Stewardship Council”  paziņojumā par sertifikātu apturēšanu skaidrots, ka saskaņā ar neatkarīgo ekspertu novērtējumu mencu krājumi Baltijas jūras austrumu reģionā atbilst MSC ilgtspējības standartiem, dati par zivju krājumiem norāda uz lielu nenoteiktību zivju populācijas jautājumos šajā reģionā, un Eiropas Komisijas noteiktās kopējās nozvejas kvotas pārsniedz zinātnieku ieteiktos apjomus.

Viens no ekoloģiski racionālās nozvejas pamatprincipiem ir resursu atjaunošanās – konkrēto zivju populācija nedrīkst samazināties nozvejas dēļ. Zivju populāciju  un vecuma struktūru novērtē starptautiskā organizācija ICES (International Council for the Exploration of the Sea), kurā ietilpst arī Latvija.  

Taču 2014.gadā pirmo reizi novērtēt populāciju neizdevās, jo izrādījās, ka parastās metodes strādā slikti, skaidroja  Pētnieciskā institūta BIOR Zivju resursu pētījumu departamenta pārstāvis Georgs Kornilovs.  

Parasti, lai noskaidrotu mencas vecumu, pētot otolītu – ausu akmeni. Taču pēdējos gados zivis slikti aug un noteikt vecumu grūti, dažādi eksperti dažādi novērtē zivs vecumu, bijuši pat gadījumi, kad vienam ekspertam divas reizes deva novērtēt vienu zivi un viņš deva divus dažādus slēdzienus, stāstīja Kornilovs.

Viņš stāstīja, ka zinātniekiem pēdējā laikā ir arī bažas par to, ka Baltijas jūrā mencām pieaug dabiska mirstība, taču vecuma noteikšanas grūtības neļauj arī pamatoti to pierādīt vai noliegt.  

Sertifikāta apturēšana iedragās arī pārstrādātāju darbu. Latvijas Zivju produktu ražotāju grupas uzņēmums “Kursa”, cerot uz pieeju “pareizajām” izejvielām, ieguva MSC pārstrādātāja sertifikātu savam filejas ceham. Sertifikāts saņemts vien 11.novembrī.    

“Atnāca skaits papīrs – no šodienas varat lietot. Mēs nopriecājamies, pasūtījām zīmola zīmogu, un tad šie jaunumi. Mēs pat ne reizi neesam šo sertifikātu izmantojuši,” Rus.lsm.lv sacīja “Kursa” pārstāvis Sergejs Alehnovičs.  

Cehs plāno turpināt darbu kā iepriekš, filejas piegādājot Vācijai, Zviedrijai, Polijai, taču bija cerība, ka ar “Certified Sustainable Seafood” zīmolu produkciju varētu realizēt ar izdevīgākiem noteikumiem. 

Pašlaik zvejnieku izredzes atjaunot MSC sertifikāta darbību ir mazas. Lai to panāktu, 90 dienu laikā zinātniekiem būtu jānonāk pie vienotā lēmuma, kā novērtēt zivju populāciju un kādai jābūt ilgtspējīgai nozvejai.

 Latvijas Zivsaimnieku asociācijas prezidents Inārijs Voits prognozē, ka sertifikāta apturēšana tiks pagarināta, bet sliktākajā gadījumā  - ja risinājumu nespēs atrast pietiekami ātri, sertifikātu varētu vispār atsaukt, un pēc tam tā iegūšanai visa procedūra būtu jāiziet no jauna.

Voits gan plāno runāt ar zinātniekiem par šo situāciju, taču viņš nedomā, ka to varēs atrisināt ātri, jo zinātniekiem, viņaprāt, ir vienalga, kas notiek zivsaimniecības nozarē, “viņus absolūti neinteresē zvejnieki, viņus interesē viņu krēsli”. Voits piebilda, ka BIOR cilvēki, protams, saprot situāciju, taču ICES organizācijā galvenais vārds ir  nevis  Latvijas, bet gan skandināvu speciālistiem.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti