Tādējādi aptiekā, kurā pēc īpašnieku sacītā, apmeklētāji nemēdz pastaigāties un lieki uzkavēties, varētu atrasties lielāks skaits cilvēku, un jau tā apslimušie aptieku apmeklētāji nebūtu jātur rindās salā.
Aptiekas šos noteikumu aicina attiecināt tikai uz sevi, tomēr arī citas iestādes šādu principu nesmādē.
Noteikumi nosaka, ka tirdzniecības vietās, tostarp aptiekās, vienlaikus šobrīd var atrasties tāds cilvēku skaits, lai katram būtu pieejami 25 kvadrātmetri. Tātad – 49 kvadrātmetrus lielā aptiekā vienlaikus var būt viens cilvēks.
Latvijas aptieku īpašnieku asociācijas izpilddirektore Kristīne Jučkoviča informēja, ka asociācija vērsusies ministrijā, lai noteikumus aicinātu pārskatīt, par pamatu ieviešot principu “Viena kase – viens apmeklētājs”.
Tādējādi, piemēram, 49 kvadrātmetrus lielā aptiekā ar trīs kasēm, vienlaikus varētu iepirkties trīs cilvēki.
“Aptieku apmeklētāji šajā gadījumā ir sensitīvāka grupa, kuri dodas pēc medikamentiem, tajā skaitā hroniski pacienti, cilvēki gados, jaunās māmiņas ar bērniem, kuriem šajos laika apstākļos nevajadzētu atrasties ārā, šajās zemajās temperatūrās un veidot kopīgas rindas, piemēram, ar tirdzniecības centru apmeklētājiem vai arī kādā no veselības centriem, kur arī drūzmēšanās rindās nebūtu ieteicama šajos Covid apstākļos,” pamatojumu, kādēļ šī ierosinājuma iesniegšanā sadarbojas tikai ar citām aptiekas pārstāvošajām asociācijām, bet ne citiem tirgotājiem, skaidroja Jučkoviča.
Lai arī šādu noteikumu aptieku īpašnieki aicina piemērot tikai aptiekām, nereti mazas nodaļas, tostarp, tirdzniecības centros, pie kurām cilvēki stāv rindās ir arī Latvijas Pastam.
Pasta pārstāve Gundega Vārpa atzina, ka “šajā situācijā mums visiem jāvadās no epidemiologu skatījuma, bet mēs noteikti būtu ieinteresēti un uzskatām, ka šāds priekšlikums būtu lietderīgs izskatīšanai, jo šobrīd mums ir situācija, ka mums daļa kases sistēmu nestrādā. Tas, protams, ierobežo šo caurplūdi pasta nodaļās.”
Pastā cilvēku pieplūdumu cenšas mazināt radoši. Dažviet, ja nodaļa ir pirmajā stāvā, tad sūtījumi tiek izsniegti pat caur logu.
Tikmēr Rīgas 2. Pasta nodaļā trešdienas vakarā īsi pirms pulksten 18.00 rindas ir visnotaļ nelielas, tomēr ir liels aukstums un vairākas minūtes jāstāv aiz durvīm. Pārsvarā Latvijas Radio uzrunātie apmeklētāji gan par kārtību pārāk nesūdzas:
“Labāk stāvēt ārā, nekā iekšā pakļaut sevi riskam”.
“ -10 grādos nav pārāk patīkami, bet nu kopumā es domāju, tas nav nekas briesmīgs.”
“Tāda situācija, nu ko darīt.. Svaigā gaisā! Tas nav slikti.”
“Protams, jāpieņem kaut kādi mēri, bet ne šādos laika apstākļos. Tas bišķi par traku. Piemēram, mana mamma ir pēc insulta un viņa noģība brīdī, kad pusstundu nācās stāvēt ārpus ēkas.”
Komentējot aptieku īpašnieku ierosinājumu, Slimību profilakses un kontroles centra pārstāve Ilze Arāja gan atgādināja – lai arī kādi ir laika apstākļi, tomēr vīrusa pārneses iespēja iekštelpās ir lielāka nekā ārā.
KONTEKSTS:
Covid-19 uzliesmojuma laikā 2020. gada pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība novembrī atkārtoti noteica ārkārtējo situāciju, bet tā kā saslimstība ar Covid-19 nemazinās, ārkārtējā situācija ir pagarināta līdz 6. aprīlim, ieskaitot arī Lieldienu brīvdienas.
Saskaņā ar valdības atbalstīto luksofora principu par ierobežojumu mīkstināšanu varētu spriest, ja saslimstības rādītāji samazinātos līdz vidēji 200 gadījumiem uz 100 000 cilvēku 14 dienu laikā.
