Aptauja rāda, ka savai un ģimenes drošībai vairāk uzkrāj ārpus galvaspilsētas dzīvojošie iedzīvotāji nekā rīdzinieki. Biežāk krājējas ir sievietes, nevis vīrieši. Kā norāda „Citadele Life” valdes priekšsēdētāja Jolanta Jērāne, uzkrājumu pieauguma tendence liecina, ka cilvēki guvuši mācību no krīzes.
„Domāju, ka būtiskākā atšķirība starp 2012. un 2014.gadu ir tā, ka cilvēki ir kļuvuši izglītotāki un zinošāki par šīm lietām. Iespējams, arī prasīgāki un atbildīgāki pret sevi un savu nākotni. Varbūt ir nedaudz palielinājies ienākumu līmenis, bet es nedomāju, ka tas ir galvenais kritērijs, kādēļ mēs esam sākuši krāt vairāk. (..) Domāju, ka cilvēki, kuri ļoti sajuta krīzi uz savas ādas – savās ģimenēs, savos budžetos –, pilnīgi noteikti ir paņēmuši kādu mācību no tā laika un dara visu iespējamo, lai šādu situāciju otrreiz vairs nepiedzīvotu. Tāpēc arī uzkrājumu veidošana ir viens no instrumentiem, kā sevi pasargāt no līdzīgām situācijām nākotnē,” saka Jērāne.
Viņa arī informēja, ka liela daļa cilvēku uzkrājumiem novirza salīdzinoši nelielas summas. Piemēram, ģimenes finanšu stabilitātei 29% aptaujāto uzkrājumiem novirza ne vairāk par 30 eiro mēnesī, arī pensijai 19% aptaujāto krāj ne vairāk par 30 eiro mēnesī.
Aptauja par uzkrājumu veidošanas paradumiem veikta laika posmā no 12.novembra līdz 19.novembrim, aptaujājot 750 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 gadiem.
