Vienlaikus ekspertu vidū arī izskan viedoklis par to, ka Latvijā savā ziņā pārspīlēta varētu būt kredītlīdzekļu pieejamības problēma.
Latvijas ražošanas uzņēmumu vairākums lolo cerības saglabāt augsto eksporta īpatsvaru, kāpināt apgrozījumu veikt piesardzīgas investīcijas, kā arī palielināt atalgojumu strādājošiem – tā liecina „Swedbank” veiktā ražošanas uzņēmumu aptauja, kurā cerības sasniegt šīs ieceres pauduši vairāk nekā puse aptaujāto uzņēmumu.
Arī vienā no Latvijas vadošajām nozarēm - kokrūpniecībā un kokapstrādē - kopumā saglabājas optimistisks noskaņojums.
„Pēdējos trīs gadus mēs katru gadu esam uzstādījuši jaunu eksporta rekordu un arī 2014.gadā neviens melns kaķis nevar pārskriet pāri, lai mēs neuzstādītu jaunu rekordu. Provizoriski mēs varētu cerēt, ka, salīdzinot ar 2013.gadu, mūsu eksporta rekordi varētu vēl būt auguši par 300 miljoniem eiro, sasniedzot divus miljardus. 2015.gadā mēs uzstādīsim atkal jaunu rekordu, jo neizskatās, ka būs kādi faktori, kas mūs kavētu, (..) taču pieaugums būs mazāks, jo, būsim godīgi, divi miljardi nav maza summa,” norāda Latvijas Kokrūpniecības federācijas pārstāvis Kristaps Klauss.
Saskaņā ar aptauju kokrūpniecības nozarē kā viens no šķēršļiem tiek minēts iespējamais darbaspēka trūkums. Tiesa gan, Kristaps Klauss uzsver, ka līdzīga problēma ir vērojama arī citās nozarēs, bet kokrūpniecībā šo tendenci lielā mērā nosaka intensīvā modernizācija. „(..) Kvalificētā darbaspēka pieejamība aizvien ir bijusi problēma (..),” viņš norāda.
Ražošanas uzņēmumu aptaujā teiktais arī zināmā mērā liek apstrīdēt viedokli par to, ka būtisks šķērslis uzņēmējdarbības attīstībai ir kredītu nepieejamība, un biežāk kā šķērslis tiek minēts pieprasījuma trūkums vai nepietiekamas jaudas.
Savukārt „Swedbank”, salīdzinot Baltijas valstis, nonākusi pie secinājuma, ka Latvijas uzņēmējiem no kredītu pieejamības viedokļa nelabvēlīga ir mūsu valstī pieejamā prakse neuzrādīt lielu peļņu, norāda bankas uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Reinis Rubenis.
„Latvijā uzņēmumi nav motivēti uzrādīt peļņu. Protams, lielākā daļa mazo uzņēmumu uzrāda zaudējumus un turpina eksistēt (..) Mēs saskaramies ar diezgan necaurspīdīgiem peļņu nenesošiem un negatīvu peļņu dodošiem uzņēmumiem,” teica Rubenis.
Aptaujātie uzņēmumi arī atzīst, ka plānu īstenošanu gan var ietekmēt dažādi faktori, piemēram, ļoti zemā inflācija Eiropā, zemas izejvielu cenas, lēnāka izaugsme Eiropā, kā arī Krievijas un ES sankcijas.
