Runājot par kāpuma iemesliem, Kaktiņš sacīja: "Ja mēs tā objektīvi skatāmies uz dzīves dārdzību, uz inflāciju, tad, šķiet, to arī oficiālā statistika saka, ka dzīve mums paliek arvien dārgāka un dārgāka. Ka vidēji statistiski tām cenām ir tendence augt. Un tagad, domājot par nākamo gadu, tad te Rīgā, kas arī mani skar un ko es pamanu, ka atkritumu izvešana būs dārgāka. Un tas ir subjektīvs iemesls, kāpēc, nu, lai tu saglabātu to pašu dzīves līmeni, patēriņa līmeni, tev vienkārši vajag fiziski vairāk naudas."
Ja uz situāciju paskatās objektīvi, tad cilvēku prasības un inflācijas rādītāji atšķiras. Aptauja, kurā piedalījušies vairāk nekā 1000 cilvēku, rāda, ka normālai dzīvei cilvēki grib vairāk, nekā objektīvi rāda cenu kāpumi. Tajā pašā laikā jēdziens "normāla dzīve" ir ļoti subjektīvs, teica Kaktiņš.
"Viens saka, es esmu paēdis un siltumā, tad jau tas ir normāli. Kamēr citam normālā dzīve ir ieskaitīts, ka, ja es nevaru jau otrajā nedēļā staigāt ar jauno "iPhone" tad, kad tas ir iznācis, vai tad tā ir normāla dzīve. Lūk, un te ir jautājums par mūsu prasībām pret dzīvi."
Pie Rīgas Centrāltirgus sastaptie cilvēki savās prasībās ir pieticīgāki. Uz jautājumu, cik daudz naudas viņiem mēnesī vajadzētu, lai dzīvotu normāli, vairums minēja 1000 eiro.
"Mūsu laikos, kad viss paliek dārgāks, pensionāriem vajadzētu vismaz 500 eiro, es tā domāju. Bet tiem, kuri strādā, viņiem vajadzētu vismaz 1000 eiro. Pensionāri paldies teiktu kaut par to, maz mums dod," sacīja pie tirgus uzrunātā sieviete.
Kaktiņš uzsvēra, ka katrs cilvēks ir pelnījis normālu dzīvi, lai gan ikviens ar to saprot kaut ko citu. Un tas, ka oficiālie dati par vidējām algām un pensijām valstī atšķiras no cilvēku vēlmēm, savukārt algu kāpums ir novērojams tikai atsevišķās kategorijās, rada spriedzi sabiedrībā.
"Es tikai paredzu to, ka, gudri izsakoties, sociālā spriedze šajā algu un ienākumu jautājumā, viņa turpinās pieaugt," norādīja "SKDS" vadītājs.
Kaktiņš prognozēja, ka nākotnē normālai dzīvei cilvēkiem vajadzēs arvien vairāk naudas.
