Aptauja: Latvijas iedzīvotāji optimistiski noskaņoti par savu ienākumu līmeni

Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pēc Covid-19 krīzes viņu ienākumi saglabāsies iepriekšēja līmenī, liecina SEB bankas aptauja par to, kā iedzīvotāju finanses ir skārusi Covid-19 krīze.

Aptaujas rezultāti liecina, ka Latvijā 53% iedzīvotāju prognozē, ka tuvākā pusgada laikā viņu ienākumu līmenis nemainīsies, Latvijas Radio pastāstīja SEB bankas vadītāja Ieva Tetere.

6% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju uzskata, ka viņu ienākumi tuvākajā nākotnē palielināsies. Par savu ienākumu stabilitāti šobrīd visdrošāk jūtas valsts sektorā strādājošie, iedzīvotāji ar augstiem ienākumiem (virs 1000 eiro mēnesī), kā arī iedzīvotāji vecumā no 65 līdz 74 gadiem.

Ienākumu samazināšanos tuvākajos sešos mēnešos vairāk prognozē privātajā sektorā strādājošie, kā arī ekonomiski aktīvie iedzīvotāji vecumā no 35 līdz 64 gadiem, kuru ģimenēs ir bērni.

Lai arī par ienākumu samazināšanos šobrīd vairāk uztraucas iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem (līdz 500 eiro mēnesī), kā liecina aptaujas rezultāti, arī 37% iedzīvotāju ar augstiem ienākumiem (vairāk nekā 1000 eiro mēnesī uz vienu ģimenes locekli) pieļauj, ka tuvāko mēnešu laikā tie varētu samazināties.

Aptauja notika visās Baltijas valstīs, un rezultāti liecina, ka Igaunijā noskaņojums ir līdzīgs, un arī aptuveni puse iedzīvotāju paredz, ka viņu ienākumi nemainīsies, bet Lietuvā noskaņojums ir piesardzīgāks - tikai 30% uzskata, ka ienākumu līmenis nemainīsies, bet gandrīz puse domā, ka tas samazināsies.

Tetere pastāstīja, ka kopumā Latvijas iedzīvotāji nav daudz aizņēmušies, taču no tiem, kuriem ir kredīti, 30% atzina, ka viņiem ir grūtības ar kredītsaistību pildīšanu, bet 16% prognozēja, ka būs vēl lielākas grūtības.  

Aptauja arī atklāja, ka “drošības spilveni” visā Baltijā ir diezgan plāni, un 26% iedzīvotāji Latvijā jau ķērušies pie saviem uzkrājumiem, daudzi atzina, ka šie uzkrājumi jau ir gandrīz iztērēti, informēja Tetere.

Vairākumam iedzīvotāju, kuriem ir uzkrājumi (55%), šobrīd nav nepieciešamības tos tērēt, bet 6% iedzīvotāju pēdējo pāris mēnešu laikā savus uzkrājumus jau ir iztērējuši.

Taču ir arī pozitīva ziņa, ka 12% iedzīvotāju šajā laikā sākuši veidot uzkrājumus, piebilda Tetere.

Pētījumu pēc SEB bankas pasūtījuma veica pētījumu kompānija “Kantar” laikā no 12. līdz 15. maijam. Tajā piedalījās 1000 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 25 līdz 74 gadiem.  

KONTEKSTS:

Saistībā ar Covid-19 infekcijas izraisīto krīzi Latvijas valdība šā gada marta beigās vienojās par valsts atbalstu uzņēmumiem, kuru apgrozījums krīzes dēļ krities vismaz par 30%, bet atsevišķos gadījumos – par 20%. VID izmaksā dīkstāves pabalstu 75% apmērā no uzņēmumu darbinieku līdz šim saņemtās algas, bet ne vairāk kā 700 eiro apmērā par kalendāro mēnesi. Nodokļi no šīs summas netiek ieturēti.

2020. gada aprīlī faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 9,2 %, kas salīdzinājumā ar martu ir par 1,3 procentpunktiem vairāk. Apkopojot 2020. gada 1. ceturkšņa datus, kļuva redzams, ka pēc desmit gadu stabila krituma bezdarba līmenis Latvijā Covid-19 krīzes ietekmē atkal uzrāda pieaugumu. Bezdarba līmenis Latvijā 2020. gada 1. ceturksnī bija 7,4%.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti