Labrīt

Ilzes Skrastiņas grāmatā "Lieliskā dzīve bez zoom" galvenā intonācija ir labdabīgs smaids

Labrīt

Zanes Daudziņas "Dienasgrāmata" atspoguļo gada nogriezni autores dzīvē

Pētījums: inflācija iedzīvotājus uztrauc vairāk nekā pandēmija

Aptauja: Latvijā 84% uzskata, ka inflācija ietekmēs labklājību un spēju samaksāt rēķinus

Latvijā 84% cilvēku uzskata, ka inflācija ietekmēs viņu spēju samaksāt rēķinus, liecina Eiropas vadošā kredītu pārvaldības uzņēmuma "Intrum" veiktā aptauja. Savukārt tikai puse atzina, ka viņus finansiāli ietekmētu jauni Covid-19 ierobežojumi

"Intrum" vadītāja Ilva Valeika intervijā Latvijas Radio pastāstīja, ka Latvijā salīdzinoši liela sabiedrības daļa – 84% – uzskata, ka cenu kāpums degvielai, pārtikai un saimniecības precēm ietekmēs viņu labklājību un spēju samaksāt rēķinus. Eiropas vidējais rādītājs ir 70%.

Valeika atzīmēja, ka, lai gan inflācija Igaunijā un Lietuvā ir augstāka, šajās valstīs cilvēki ir nedaudz mazāk noraizējušies par savu labklājību cenu kāpuma dēļ.

Pēc viņas domām, tas skaidrojams ar kaimiņvalstu ekonomisko izaugsmi un straujāku algu kāpumu nekā Latvijā. Tāpat tas ir saistīts ar vispārējo sabiedrības noskaņojumu un dažādiem Covid-19 ierobežojumiem.

Speciāliste stāstīja, ka inflācija atstāj lielākas sekas nabadzīgākās sabiedrībās. Pēc viņas teiktā, noskaņojums par inflāciju ir saistīts ar to, cik cilvēkiem ir uzkrājumu, cik strauji aug algas.

Valeika stāstīja, ka kopumā Latvijas iedzīvotāju maksājumu disciplīna uzlabojas. Iespējams, bažas par neskaidro situāciju motivē cilvēkus neiedzīvoties parādos. Tomēr "Intrum" konstatē, ka cilvēki kavē rēķinu apmaksu un tas notiek arvien regulārāk. Latvijā arī šis rādītājs esot augstāks nekā vidēji Eiropā.

Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka varētu sākt kavēt rēķinu apmaksu.

Pēc Valeikas teiktā, iespējams, daļai sabiedrības uzkrājumu līmenis ir palielinājies, bet starp dažādām sabiedrības grupām situācija ir ļoti atšķirīga. Un no zemākiem ienākumiem iekrājumus grūtāk veidot. Tādās mājsaimniecībās, kur ienākumi ir zem 600 eiro, ļoti izjūt cenu kāpumu un ir grūti saplānot naudu tā, lai norēķinātos par visu.

Aptauja liecina, ka cilvēkus mazāk satrauc Covid-19 pandēmijas ierobežojumu ietekme uz viņu labklājību un spēju nomaksāt rēķinus. Tikai puse (55%) iedzīvotāju atzina, ka jauni ierobežojumi ietekmēs viņu finanses. Raizes par pandēmiju iepriekšējos gados dominēja.

KONTEKSTS:

Inflācija Eiropā uzstāda rekordus. Gada inflācija eirozonā oktobrī palielinājās līdz 4,1%, kas ir augstākais līmenis kopš 2008. gada jūlija jeb iepriekšējās finanšu krīzes sākuma. Arī Latvijā oktobrī reģistrētais patēriņa cenu kāpums par 6% ir augstākais pēdējo 12 gadu laikā. Pētījumi par Eiropas iedzīvotāju noskaņojumu liecina, ka eiropieši nebūt nav optimistiski, un inflācija ir viena no lietām, par kuru iedzīvotāju vidū valda drūmas prognozes.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt