Lai uzlabotu savu finanšu situāciju, aptuveni katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs ir apņēmies nosegt esošās kredītsaistības, bet katrs piektais plāno lūgt algas pielikumu, strādāt virsstundas vai meklēt papildu darbu, lai piepelnītos, liecina "Luminor" bankas veiktās aptaujas rezultāti. Aptauja tika veikta decembra beigās, aptverot vairāk nekā 1000 respondentu vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Vairāk nekā puse iedzīvotāju aptaujā norādīja, ka šogad, salīdzinot ar pagājušo gadu, viņu finanšu situācija nemainīsies vai pat uzlabosies, kas liecina par to, ka kopumā iedzīvotāji gada beigās par savu finanšu situāciju bija noskaņoti pozitīvi. "Luminor" bankas pārstāvji gan norādīja, ka pozitīvais noskaņojums šogad gan var būt jau mainījies, ņemot vērā, ka ir sadārdzinājušās elektroenerģijas un citu pakalpojumu cenas, par kurām šobrīd mājsaimniecības un uzņēmumi saņem rēķinus.
"Luminor" biznesa attīstības vadītāja Jekaterina Ziniča pastāstīja par Latgales reģiona iedzīvotāju finanšu situāciju un plāniem to uzlabot: "15% Latgales reģiona iedzīvotāju apņēmušies neizmantot ātros, īstermiņa kredītus, kas ir ļoti pozitīva tendence. Ap 4% gatavi izglītoties, lai prasmīgāk un efektīvāk pārvaldītu savas finanses. Kopumā no aptaujātajiem ap 40% pārliecināti, ka šogad viņu finanšu situācija nemainīsies, kas arī ir ļoti pozitīva zīme."
Tomēr aptauja apliecina arī Latgales iedzīvotāju finanšu nestabilitāti, lielai daļai nav iespējas izveidot uzkrājumus.
"Svarīgi, protams, atzīmēt, ka joprojām piektajai daļai Latgalē dzīvojošajiem nav uzkrājumu, lai izdzīvotu, sastopoties ar negaidītām finanšu grūtībām. Es teiktu, ka latgalieši biežāk nekā citu reģionu iedzīvotāji norāda, ka esošo uzkrājumu pietiktu, lai izdzīvotu tikai vienu mēnesi, un tādi ir ap 20%, kas ir pietiekami liels procents. Bet tajā pašā laikā līdzvērtīgam skaitam esošā finanšu situācija un uzkrājumu pietiktu, lai izdzīvotu vairāk nekā sešus mēnešus, kas ir ļoti līdzvērtīgs vidējam rādītājam visā Latvijas teritorijā," stāstīja Ziniča.
Jautājot iedzīvotājiem par viņu finanšu stabilitāti, vairums atzinuši, ka negatīvi izjūt to, ka dzīve turpina sadārdzināties. Latgales iedzīvotāju sacītais:
"Kādas finanses? Tikai tādas, ka pensija, vairāk nekā nav, bet maksājumi ir.
Vai jums pietiek ar savu pensiju, lai samaksātu izdevumus?
Nē, bērni palīdz. Vasarā var brīvāk padzīvot, bet ziemā – no [vienas] līdz [nākamajai]."
"Veikalā viss strauji kļuva dārgāks un ir grūti izdzīvot ar savu naudu ar algu.
Strādājat?
Nē, es mācos tehnikumā, bet mans tētis strādā, un es redzu, kā par vienu summu var pakāpeniski mazāk un mazāk produktu iegādāties."
Lai varētu finansiāli nodrošināt ģimeni, ir papildus jāmeklē ienākuma avoti. Cilvēki Latgalē sacīja:
"Jā, viņš ļoti daudz strādā, es redzu, ka viņš visu laiku strādā, arī sestdienās un svētdienās. Un ļoti cenšas, lai pietiktu finanšu."
"Ir, kā ir, neko nevar darīt. Vajag kaut kur ekonomēt. Pieticīgāk dzīvot. Mazāk braukt kaut kur, kaut kādus gardumus nepirkt".
Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darba samaksas statistikas daļas vadītāja Lija Luste, komentējot vidējo atalgojumu valstī, atzina, ka tas visos reģionos gadu no gada pieaug par aptuveni 5–6%.
Tomēr nemainīgi pēdējos desmit gados Latgalē tas ir viszemākais, savukārt augstākais – Pierīgā un Rīgā.
"Vidēji 2020. gadā pirms nodokļu nomaksas Latgales reģionā alga bija 793 eiro, bet uz rokas saņem vidēji 601 eiro, salīdzinot, piemēram, ar Rīgas reģionu, kur pirms nodokļiem bija 1276, pēc nodokļiem 933. No reģioniem lielāka atšķirība ir tieši ar Pierīgas reģionu, 2020. gadā aptuveni par 40% augstāks vidējais atalgojums Pierīgas reģionā nekā Latgalē. Salīdzinot ar Kurzemi, Zemgali – 22%, un mazāka atšķirība ir salīdzinot ar Vidzemes reģionu – tie ir 15%," norādīja Luste.
Skatot šā brīža datus par aizvadīto gadu, redzams, ka tieši Latgalē bruto darba samaksa pieauga visstraujāk, palielinoties par 13%, un aizvadītā gada 3. ceturksnī sasniedza 912 eiro uz papīra. Tomēr, salīdzinot ar galvaspilsētu, jāsecina, ka Latgalē vidēji pelna par 36% mazāk nekā Rīgā.
