Jaunizveidotās interneta platformas "vadiparmainas.lv" veiktajā uzņēmēju aptaujā par krīžu vadību tikai 17% dažādu līmeņu vadītāju norādījuši, ka saistībā ar digitalizāciju organizācijās ir notikušas vai notiek kādas pārmaiņas.
Pētījuma autori secinājuši, ka Covid-19 pandēmijas ietekmes rezultātā gaidītā straujā darba vietu digitalizācija Latvijā nav notikusi, sacīja pārmaiņu komunikācijas eksperte Ieva Zaumane.
"Mēs uzdevām jautājumu – kādas pārmaiņas pēdējo divu gadu laikā ir virzītas jūsu uzņēmumā. Pirmajā trijniekā bija uzņēmumu vadības komandu maiņa, organizācijas struktūru maiņa un darba procesu maiņa, bet darba procesu digitalizācija bija tikai ceturtajā vietā. Tas nozīmē, ka tā retorika par to, ka mēs arvien vairāk digitalizējamies, lai uzlabotu kādus darba procesus, patiesībā ir mīts," sprieda Zaumane.
Aptaujā piedalījās 90 respondenti, iezīmēja arī šķēršļus pārmaiņu ieviešanā uzņēmumos.
"Efektīvas pārmaiņas organizācijās cieš no tā, ka nav pietiekami labā līmenī komunikācija, pārāk daudzas pārmaiņas notiek vienlaicīgi, tātad cilvēkiem ir grūti koncentrēties uz to, kas tieši ir jāmaina šajā brīdī. Tāpat izrādās, ka nepietiek arī resursu, tostarp kompetences un zināšanu," stāstīja pārmaiņu komunikācijas eksperte.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes loceklis Jānis Lielpēteris atzina, ka Latvijas uzņēmumi digitalizācijas virzībā atpaliek arī no Eiropas valstu vidējiem rādītājiem. Darba procesu veiksmīgāk digitalizē lielie uzņēmumi, kas nodarbojas arī ar eksportu. Bet mazākiem un vidējiem uzņēmumiem ir vairāk izaicinājumu un īpaši arī esošajā ekonomiskajā situācijā.
"Tā problēma noteikti ir mazāku uzņēmumu segmentā, kur viena persona ir uzņēmuma vadītājs, jurists, finansists un arī digitalizācijas vadītājs,
un šai vienai personai šos procesus arī ir grūti digitalizēt no iekšējo resursu viedokļa, jo nav to speciālistu. Un tas, kas šobrīd notiek uzņēmējdarbības vidē, ka absolūtais vairākums uzņēmumu savus finanšu resursus novirza tam, lai segtu operatīvās izmaksas saistībā ar inflāciju, energoresursu sadārdzinājumu utt., un līdz ar to rodas bažas par to, vai uzņēmumiem vispār būs brīvie līdzekļi, ko ieguldīt šajās digitalizācijas aktivitātēs," vērtēja LTRK valdes loceklis.
Lai veicinātu digitalizāciju, kas uzņēmumiem palīdzētu optimizēt vadības izmaksas, kā arī nodrošina konkurētspēju tirgū, no februāra būs pieejams Atveseļošanas fonda atbalsts vairākās programmās.
"Eiropas digitālo inovāciju centru izveidotā tīkla programmas ietvaros jebkurš uzņēmums varēs aiziet uz šiem centriem un identificēt, kādas investīcijas vislabāk tam uzņēmuma ir piemērojamas.
Centru izklājums būs visā Latvijā, tie būs arī reģionos, un uzņēmumi par velti varēs veikt testu un saņemt šo ceļa karti, kur tālāk vērsties pēc atbalsta.
Nākamie secīgie atbalsti paredzēti trīs veidos – aizdevumu, grantu un darbinieku apmācību veidā. Šajās programmās atbalsts tiks sniegts gan maziem, gan vidējiem, gan lieliem uzņēmumiem, un varēs startēt arī valsts kapitālsabiedrības, ja būs nepieciešami rīki, lai nodrošinātu, piemēram, datu savienojamību ar kādām sistēmām," stāstīja Ekonomikas ministrijas (EM) uzņēmējdarbības atbalsta departamenta direktore Ilze Lore.
Septiņiem gadiem dažādās programmās uzņēmumu digitalizācijas atbalstam kopumā paredzēti apmēram 180 miljoni eiro.
