Tie aptaujātie, kas jau iepriekš ir saskārušies ar ātro kredītu pakalpojumu izmantošanu un apmierinājuši vajadzību pēc ātri un viegli pieejamiem naudas līdzekļiem, pauduši ievērojami pozitīvāku attieksmi pret ātro kredītu sniedzējiem (57%). Savukārt to aptaujāto vidū, kas iepriekš ātros kredītus nav izmantojuši, pozitīvi noskaņoto ir tikai 9%. Turklāt ir novērojama tendence, ka jo biežāk cilvēks aizņemas, jo pozitīvāka attieksme viņam ir pret ātro kredītu sniedzējiem un šo pakalpojumu kopumā.
Tomēr, neraugoties uz sabiedrībā pastāvošo attieksmi, ātro kredītu pakalpojumi ir visai pieprasīti Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vidū. Šā gada sākumā gandrīz ceturtā daļa jeb 24% aptaujāto norādīja, ka ir jebkad izmantojuši „ātro” kredītu pakalpojumus. Turklāt regulāri - vairākas reizes gadā - aizņēmās gandrīz puse jeb 46% no ātro kredītu pakalpojumu lietotājiem.
Kā skaidro TNS finanšu nozares pētījumu eksperte Ilva Pudule, gatavība aizņemties naudas līdzekļus pie ātro kredītu sniedzējiem bieži vien ir saistīta ar iedzīvotāju vecumu, izglītības līmeni, nodarbošanās veidu, ģimenes ienākumiem un valodu, kurā runā ģimenē. Piemēram, salīdzinoši aktīvāki aizņēmumu veicēji ir jaunieši 18-22 gadu vecumā (34% ir veikuši aizņēmumus). Savukārt mazāk ātros kredītus izmanto iedzīvotāji vecumā no 40 līdz 55 gadiem (19%).
"Tāpat ir vērojama tendence – jo augstāks ir iedzīvotāju izglītības un ienākumu līmenis, jo retāk tie izmanto ātro kredītu pakalpojumus.
Interesanti, ka salīdzinoši retāk ātros aizņēmumus izmanto arī krievvalodīgie iedzīvotāji," atzīmē Pudule.