Aptauja: 63% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka viņu finansiālā situācija ir sliktāka nekā pirms gada

63% Latvijas iedzīvotāji uzskata, ka šogad viņu finansiālā situācija ir sliktāka nekā pirms gada, liecina vasaras beigās 24 Eiropas valstīs veiktā aptauja, kurā aptaujāti vairāk nekā 24 000 iedzīvotāji, lai noskaidrotu, kāda ir mājsaimniecību finansiālā situācija un cik viegli vai grūti viņiem ir samaksāt rēķinus. Eiropā šis rādītājs ir nedaudz zemāks – vidēji 59% iedzīvotāju vērtē, ka viņu finansiālā labklājība pasliktinās. Eksperti aicina neizmantot patēriņa vai ātros kredītus, ja rodas problēmas ar rēķinu apmaksu, bet doties pēc palīdzības uz pašvaldību. 

Aptauja: 63% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka viņu finansiālā situācija ir sliktāka nekā pirms gada
00:00 / 05:00
Lejuplādēt

Ikgadēju pētījumu par iedzīvotāju finansiālo labklājību veic Eiropas kredītu pārvaldības uzņēmums "Intrum". Uzņēmuma ģenerāldirektore Baltijā Ilva Valeika stāstīja, ka bažas par rēķinu apmaksu ir ne tikai maznodrošinātiem Latvijas iedzīvotājiem, jo straujais cenu kāpums rada bažas arī vidusslānim, kam biežāk ir arī hipotekārie kredīti.

"Faktori, kas satrauc iedzīvotājus visvairāk – pirmajā vietā, protams, ir enerģijas cenas, un otrajā vietā, protams, ir pārtikas cenas, un līdzīgas bažas mēs novērojam arī kredītprocentu likmes paaugstināšanās, ir arī bažas par bezdarbu un par potenciāli jauniem ierobežojumiem saistībā ar Covid-19. Pārsvarā iedzīvotāji plāno veikt izmaiņas savos ikmēneša naudas tērēšanas paradumos. Vairāk nekā puse patērētāju jau tagad iepērkas tā saucamo zemo cenu veikalos. Ir daudz patērētāju, kas ir samazinājuši savas sociālās aktivitātes, piemēram, mazāk iet uz restorāniem, uz kino, uz teātra izrādēm, mazāk varbūt tērē dāvanām. Proti, pārskata savus budžetus, ienākumus un izdevumus," atzīmēja Valeika.

Sociālantropologs Andris Saulītis vērtēja, ka ekonomikai ir divas puses, – ne tikai tas, cik naudas ir katra makā vai kontā, bet arī tas, kādas ir mājsaimniecību sajūtas.

Viņš skaidroja: "Ja tu redzi, ka tā inflācija ir tik augsta, tas maina tavu tā saucamo patērētāja sentimentu par to, kā tu vispār rīkojies un cik daudz tu velti tēriņiem, un tas var ietekmēt visu ekonomiku kopumā. Protams, jāņem vērā, ka šī aptauja ir īstenota septembrī, ir kaut kāda laika nobīde bijusi, bet ir skaidrs, ka ne tikai gāzes krātuvēs ir uzkrātas kaut kādas gāzes rezerves, bet arīdzan mājsaimniecību maciņos ir kaut kādi uzkrājumi, kas palīdzēs un palīdz pārvarēt šo krīzi."

Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vadītāja Dace Zīle akcentēja, ka Latvijā joprojām saglabājas liela sociālā nevienlīdzība un pat 70–80% iedzīvotāju dzīvo no algas līdz algai.

"Pirmkārt, finanšu pratība – nespēja sabalansēt ieņēmums ar izdevumiem un, otrkārt, galvenais faktors, kas ietekmē cilvēku labklājību, ir viņa spēja nopelnīt cilvēka cienīgu algu. Un Ekonomikas ministrija aicina ieguldīt laiku izglītībā pat tad, ja tie ir tikai pusstundu ilgi kursi kādā no interneta platformām. Un darba tirgū situācija šobrīd ir darbiniekiem labvēlīga, tātad ir iespēja pārkvalificēties, iegūt kādas jaunas prasmes un iemaņas, par to saņemt arī atlīdzību no darba devēja," norādīja Zīle.

Viņa arī stāstīja, ka valdība energoresursu cenu kompensācijai piešķīrusi vienu miljardu eiro: "Atbalsta paketes mērķis nav nosegt visu izmaksu pieaugumu, bet gan rosināt cilvēkus veikt praktiskas darbības energoefektivitātes uzlabošanai. Tas var būt, gan sākot ar vienkāršām lietām, kā izslēgt gaismu, izejot no istabas, vai samazināt siltumu telpās par kādu grādu, gan arī, protams, apjomīgākas investīcijas – saules paneļos, siltināšanā, protams, visas pārējās lietas."

Saulītis aicina iedzīvotājus lielāku rēķinu apmaksai nevis ņemt patēriņa kredītus, bet nekaunēties lūgt palīdzību pašvaldībai, kam atbalsts jāsniedz ātri un bez birokrātiskiem šķēršļiem.

"Es domāju, ka kovida krīze Latvijas valdībai deva mācību, ka ne viss ir tikai jāgriež. 2008. gadā principā krīze tika pārvarēta ar griešanu, un šobrīd mēs arī redzam, ka, gatavojoties šai enerģētikas krīzei, ir bijuši mērķēti pabalsti pat  gadījumos, kad tev nav iespējams dokumentāli apliecināt, ka tu esi veicis iepirkumus, ko mēs zinām par šīm malkas piegādēm bez čeka. Valsts ir zināmā mērā nākusi pretī, tā ka es teiktu, ka šobrīd tā situācija nav tik slikta, kāda tā varēja būt. Latvijas iedzīvotājiem ir arī viena tendence, ka daudziem iedzīvotājiem ir grūti lūgt palīdzību, tā vietā ņemot ātros kredītus, patēriņa kredītus. Ja tās ir mazturīgas mājsaimniecības, būtu jābūt pēc iespējas mazākām pārbaudēm, pierādījumiem, veidlapām, lai līdzīgi, kā tas ir ar malkas apkuri, kur beigās nolēma, ka tas čeks nav vajadzīgs, jo tie tiešām ir 60 eiro, kas nav liela summa, bet kas šīm mazajām, mazturīgajām mājsaimniecībām ir ārkārtīgi svarīgi, un arī citus atbalstus piešķirt pēc iespējas vienkāršāk," sacīja Saulītis.

Labklājības ministrijas apkopotie operatīvie dati liecina, ka jau oktobrī palielinājies pieprasījums pēc mājokļa pabalstiem un šogad vairāk iedzīvotājiem nekā pērn piešķirts trūcīgas personas statuss. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti