Panorāma

Skrundā uzcelts jauns ugunsdzēsēju depo

Panorāma

Panorāma

Apstiprina jaunu «Conexus Baltic Grid» padomi

Apstiprina jaunu «Conexus Baltic Grid» padomi

Nepilna mēneša laikā jau otro reizi gāzes pārvades un uzglabāšanas uzņēmuma "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") akcionāri pulcējās, lai ieceltu jaunu uzņēmuma padomi. Atšķirībā no iepriekšējās reizes, šajā sapulcē balsot un izvirzīt savus kandidātus nevarēja viens no lielākajiem līdzīpašniekiem – Krievijas gāzes milzis "Gazprom", kas ir pēdējais “Conexus” akcionārs, kuram drīzumā jāpārdod savas akcijas uzņēmumā "Conexus".

No bijušās monopola kompānijas “Latvijas gāze” atdalītā gāzes pārvades un uzglabāšanas uzņēmuma "Conexus" īpašnieki trešdien, 3.janvārī, atkal pulcējās, lai vēlreiz vēlētu uzņēmuma padomi. Līdzās virknei mazo akcionāru un investīciju fondam "Marguerite" šoreiz arī valsti pārstāvošā kompānija "Augstsprieguma tīkls".

Šī bija jau otrā akcionāru sapulce pēc valsts lēmuma iesaistīties akciju sabiedrības "Conexus" pamatkapitālā. Šī gan bija pirmā reize, kad ar balsstiesībām nevarēja piedalīties Krievijas gāzes kompānijas "Gazprom" pārstāvji.

Uzņēmuma padomē vēlreiz iecelts Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš.

No "Augstsprieguma tīkla" puses padomē iecelta - Ilze Bērziņa, Sanita Greize un Ilmārs Šņucins, arī investīciju fonda virzītie pārstāvji.

"Ir trīs galvenie uzdevumi. Primāri tās ir tarifu izmaiņas, jo abos segmentos ir iesniegti tarifu projekti gan uzglabāšanai, gan pārvadei. Tāpat ir nepieciešams izveidot Inčukalna biznesa modeli jaunajos tirgus apstākļos. [..] Trešais uzdevums ir saistīts ar "Conexus" sertifikāciju," teica "Conexus" valdes priekšsēdētāja Zane Kotāne.

Šobrīd valsts "Augstsprieguma tīkla" personā iegādājusies 34,36% uzņēmuma akciju. Šo paketi drīz varētu papildināta teju tikpat daudz "Gazprom" piederošās "Conexus" akcijas.

"Sarunas ir visu laiku no Ekonomikas ministrijas. Viņi darbojas ar sarunu vešanu, un šīs divas sarunas, kas bija ar iepriekšējiem akcionāriem, kas pagājušā gada nogalē pārdeva savu daļu, ir veiksmīgi beigušās, un palicis ir darījums ar "Gazprom". Tā kā, skatīsimies, kā tas norisināsies uz priekšu," teica AS “Augstsprieguma tīkls” valdes priekšsēdētājs Varis Boks.

Cik daudz naudas izlietots, pērkot akcijas, valsts pārstāvji neatklāj. Eksperti izvēlēto pieeju kritizē.

"Atcerēsimies izmaiņu Enerģētikas likumā vēsturi, kurā apzināti tika ierakstīts nacionalizācijas jēdziens. Šinī gadījumā valsts ir gājusi mērķtiecīgi pa sociālisma atjaunošanas ceļu," vērtēja Valsts prezidenta Enerģētikas drošības komisijas vadītājs Juris Ozoliņš.

Eksperti uzsver – valsts "Conexus" kapitāldaļas no bijušajiem "Latvijas gāzes" akcionāriem varēja nepirkt. Būtu pieticis ar spēcīgu kompānijas regulējumu. Savukārt uzņēmumu varētu pārdot stratēģiskajam investoram.

"Patērētāji no šī darījuma būs dubultā zaudētāji. Pirmkārt, ir samaksāta nesamērīgi augsta samaksa par akcijām, kas būs jāatgūst. Otrkārt – infrastruktūra netiks pietiekoši efektīvi apsaimniekota. Stratēģiskais investors to izdarītu labāk nekā valsts," uzskata bijušais Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes loceklis, Saeimas deputāts Ivars Zariņš (“Saskaņa”).

Tas, kam savas "Conexus" akcijas pārdos "Gazprom", vēl nav zināms. Tas Krievijas uzņēmumam gan jāizdara līdz 10.janvārim, kad gaidāma "Conexus" sertifikācija.

Ja līdz šim laikam “Gazprom” savas akcijas nebūs pārdevis, SPRK varētu lemt par soda piemērošanu.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti