Neskatoties uz nestabilo finanšu situāciju Spānijā un arī Itālijā, jaunais, pastāvīgais eirozonas glābšanas fonds, uz kuru politiķi liek lielas cerības, droši vien nesāks darboties ātrāk kā septembrī. Lai Eiropas Stabilitātes mehānisms stātos spēkā, nepieciešama tā ratifikācija Vācijā. Taču fonda atbilstību valsts pamatlikumam tagad izskata Vācijas Konstitucionālā tiesa, un šodien tā paziņoja, ka spriedumu paziņos vien septembrī. Tiesneši nesteigsies, neskatoties uz brīdinājumiem, ka kavēšanās ar fonda ratifikāciju var saasināt eirozonas parādu krīzi.
Eiropas Stabilitātes mehānisms - eirozonas pastāvīgais glābšanas fonds 500 miljardu eiro apmērā, lai iedrošinātu starptautiskos finanšu tirgus. Bija paredzēts, ka tas stāsies spēka jau 1.jūlijā- pirms divām nedēļām, taču tas joprojām nav noticis. Tagad kļuvis skaidrs, ka jaunais glābšanas fonds droši vien nesāks darboties ātrāk kā septembrī, kas nozīmē vēl vairākas nedēļas ilgu nervozitāti Eiropas Savienības politiķiem un investoriem.
Vācijas Konstitucionālā tiesa šodien paziņoja, ka tikai 12.septembrī paziņos lēmumu par to, vai Eiropas Stabilitātes mehānisms atbilst Vācijas konstitūcijai. Sūdzību tiesai iesnieguši gan politiķi, gan nevalstiskās organizācijas, gan individuāli pilsoņi. Viņi uzskata, ka Eiropas Stabilitātes mehānisms nenodrošinās valsts budžeta izdevumu demokrātisku kontroli, ka tas būs zināma veida superbanka, kura nebūs pakļauta nekādai demokrātiskai vai tiesiskai kontrolei. Viens no deputātiem savā prasībā norāda, ka Eiropas Stabilitātes mehānisms ir pretrunā ar Eiropas Savienības līgumos iekļauto klauzulu, kas nepieļauj tiešas palīdzības sniegšanu finansiālās grūtībās nonākušajām dalībvalstīm. Taču ar šo normu pretrunā bija jau pašlaik spēkā esošais kopienas pagaidu finanšu stabilizācijas fonds. Attiecībā uz to Vācijas Konstitucionālā tiesa jau ir atzinusi, ka kopienas dalībvalstu finansiālā glābšana ir konstitucionāla, ja katrā atsevišķā gadījumā saņemta Bundestāga piekrišana.
Atgādinām, ka tikai pirms dažām dienām arī tepat kaimiņos Igaunijas Augstākā tiesa paziņoja savu lēmumu par pēc būtības tādu pašu sūdzību. Tallinā tika lemts, ka, kaut gan atsevišķas Eiropas Stabilitātes mehānisma normas aizskar Igaunijas suverenitāti, šie ierobežojumi tomēr ir attaisnoti. Atšķirībā no Igaunijas, kuras pienesums naudas izteiksmē jaunajam glābšanas fondam būs proporcionāli mazs, bez Vācijas tam nav izredžu būt efektīvām, ne arī sākt darboties. Eiropas Stabilitātes mehānisms stāsies spēkā tad, ka to ratificēs eirozonas valstis, kas kopumā nodrošina vismaz 90% no glābšanas fonda kapitāla. Kopienas varenākās ekonomikas Vācijas artava šajā finanšu instrumentā būs vairāk nekā viena ceturtdaļa jeb 27%. Vācijas Konstitucionālā tiesa septembrī paziņos lēmumu arī par Eiropas Savienības fiskālās disciplīnas līguma atbilstību valsts pamatlikumam. Vācijas parlaments šos abus likumdošanas aktus jau atbalstījis ar divu trešdaļu vairākumu, taču pilnīgai ratifikācijai nepieciešams prezidenta Joahima Gauka paraksts. Viņš savukārt ir atteicies to darīt, kamēr savu viedokli nebūs paudusi Konstitucionālā tiesa.
Vācijas augstākie tiesneši nolēmuši nesasteigt lēmuma pieņemšanu pat neskatoties uz finanšu ministra Volfganga Šoibles mēģinājumiem tiesu pārliecināt, ka spriedumu šajā lietā vajadzētu pasludināt iespējami agrāk. Viņš paziņoja, ka situācija eirozonā ir "ārkārtīgi kritiska", un parādu krīzes izplatīšanās risks visā eirozonā ir ļoti augsts.
