Lielākie industrijas uzņēmumi pat uzsver, ka būtu gatavi valsts budžetam maksāt vairāk, ja vien valsts beidzot saņemtos nepieciešamajiem soļiem.
„Gribu jūs informēt pirmām kārtām par to, ka šobrīd Latvijā darbojas pāri par 500 dažādu apsardzes firmu. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta atzinuma, ēnu ekonomikas īpatsvars šajā nozarē ir milzīgs – līdz 60%,” situāciju vērtē deputāts Jānis Ādamsons („Saskaņa”).
Augsts ēnu ekonomikas īpatsvars un necaurspīdīga uzņēmumu darbība apsardzes nozarē likumdevējiem nav noslēpums, un tam jau pirms vairāk nekā diviem gadiem - iepriekšējā apjomīgā nozares regulējuma izskatīšanas laikā - uzmanību pievērsa arī Ādamsons.
Tomēr nozare ar nožēlu atzīst, ka arī šogad, valsts budžeta apstiprināšanas laikā atkal izskatot Apsardzes darbības likumu, nozares problēmas nav izpelnījušās pietiekamu likumdevēju uzmanību, un grozījumi likumā ir bijuši vien kosmētiski, un atbildīgajām institūcijām par nozares attīstību ir pārāk maza interese. Drošības nozares kompāniju asociācijas valdes priekšsēdētājs Arnis Vērzemnieks uzsver, ka viens no pirmajiem un nozīmīgākajiem soļiem būtu apsardzes komersantu reģistra izveidošana, un industrijas lielākie uzņēmumi uzskata, šāds reģistrs būtu jāfinansē pašai industrijai.
„Runājot, piemēram, par apsardzes komersantu reģistru, mēs beidzot uzzinājām, ka šīs izmaksas, lai to ieviestu, varētu būt ap 150 000 eiro. Nu, mūsuprāt, tas ir ļoti saprātīgi, jo mēs to redzam kā investīciju, lai samazinātu ēnu ekonomiku.
Un mēs arī esam nākuši ar priekšlikumu, kā šīs izmaksas varētu segt pati nozari, ieviešot ikgadēju licences maksu,” pauda Vērzemnieks.
Ar jaunajiem Apsardzes darbības likuma grozījumiem ir iecerēts izskaust gadījumus, kad apsardzes darbības veikšanā tiek iesaistīti neatbilstošas kvalifikācijas darbinieki, ar kuriem tiek slēgti cita veida līgumi, piemēram, uzņēmuma līgumi vai brīvprātīgā darba līgumi, kas tiek izmantoti, lai izvairītos no nodokļu nomaksas. Vērzemnieks tomēr uzsver, ka nozares sakārtošana būtu jāsāk, balstoties, piemēram, uz datiem, kas ir pieejami Valsts ieņēmumu dienestam.
„Būšu no tiem uzņēmējiem, kas teiks labus vārdus par ieņēmumu dienestu, jo ieņēmumu dienests ir pietiekami atsaucīgs,” norāda Vērzemnieks. „Informācijas viņiem ir ļoti daudz, un it īpaši tādai kā Iekšlietu ministrijai un policijai piekļuve tai ir vēl vienkāršāka, nekā mums, nozares organizācijai. Saņemt šo informāciju, šos datus, analizēt, pētīt, izdarīt secinājumus un tad, uz to bāzes pamatojoties, veidot kaut kādus grozījumus normatīvajos aktos, nozares likumdošanā,” sacīja uzņēmējs.
Lielākie nozares uzņēmumi pievērš uzmanību vēl vienam nozīmīgam apsvērumam, kuram vajadzētu kalpot par pamudinājumu apsardzes biznesa sakārtošanai – ļoti apjomīgu daļu no nozares ieņēmumiem veido arī valsts un pašvaldību iepirkumi. Tas nozīmē, ka, neveicot nepieciešamās nozares regulējuma izmaiņas un nepārskatot arī, piemēram, iepirkumu politiku, valsts negribot uztur pie dzīvības daudzus pelēkajā ekonomikā strādājošus uzņēmumus.
