Attēlā redzamā alus pudele ir veidota no gaiši brūna kartona, bet iekšā to klāj īpašs slānis, kas neļauj gaisam sajaukties ar alu un burbuļiem iznākt ārā. Šis iekšējais slānis ir veidots no materiāla, ko sauc par PEF.
"Tas arī ir poliesters, bet tam pat ir labākas aizsardzības spējas nekā PET pudelēm, kas tiek ražotas no fosilajām izejvielām," stāstīja uzņēmuma "Avantium" izpilddirektors Bass Bloms. Minētā alus pudele ir ražota šī uzņēmuma pilotrūpnīcā, un tagad Nīderlandes ziemeļos ar Eiropas Savienības atbalstu top jau lielāka ražotne. Atšķirībā no plaši pazīstamām PET pudelēm, PEF tiek veidots no augiem, un tam var būt plašs pielietojums.
""Lego" ir uzstādījis izaicinājumu tirgum radīt materiālu, kas būtu simtprocentīgi balstīts uz bioloģiskām izejvielām, bet saglabātu tās pašas kvalitātes kā plastmasa. Kā jūs zināt, "Lego" klucīši var kalpot 40, 50 vai pat 60 gadus. Tagad viņi vērtē mūsu PEF materiālu," stāstīja Bloms.
Tas ir tikai viens piemērs aprites bioekonomikas projektiem, kas top dažādās Eiropas vietās. Ar šādu ieceru atlasi un finansēšanu nodarbojas Eiropas Savienības iestāde ar nosaukumu "Apritīga biobāzēta Eiropa". Viens no tās vadītājiem ir Džons Bells.
"Mums ir lieliskas tehnoloģijas un lieliskas idejas. Piemēram, Eiropa atrodas vadošajā lomā pasaulē enzīmu tehnoloģijā. Vairums no jūsu klausītājiem nezinās, kas tas ir, bet tas ir veids, kā aizstāt fosilās izejvielas tādās lietās kā ķīmikālijas, plastmasa, pārtika un daudz kur citur. Tādēļ mēs sev vaicājām: kā mēs varētu kļūt par to vietu pasaulē, kas radīs šādas industrijas, gluži kā iepriekšējā paaudzē mēs radījām citas industrijas, bet kas būtu ''zaļas'', kas neizšķērdētu resursus, kas izmantotu aprites tehnoloģijas izejvielas, kas būtu sasaistītas ar vietējiem lauksaimniekiem, mežsaimniekiem vai atkritumu pārstrādes sistēmu? Nekas no tā nenotiek pats par sevi," sacīja Bells.
Tādēļ tika nolemts daļu no zinātnes programmas "Apvārsnis" veltīt pavisam konkrētu biorafinēšanas rūpnīcu celtniecības līdzfinansēšanai. Tās kalpos kā paraugi citām līdzīgām rūpnīcām Eiropā.
"Mūsu uzdevums ir gudri ieguldīt nodokļu maksātāju līdzekļus tur, kur var radīt zaļas, inovatīvas un ilgtspējīgas ražošanas nozares," teica Bells.
Svarīgs aprites bioekonomikas princips ir radīt darbavietas laukos, jo izejvielas nāks no vietējiem lauksaimniekiem, zvejniekiem un citiem ražotājiem.
Organizācijas "Apritīga biobāzēta Eiropa" pagaidu izpilddirektors Nikolo Džakomuci-More minēja vēl vienu pielietojumu: "Cits piemērs būtu pārtikas proteīna ražošana no augu atkritumiem. Tas nozīmē, ka viņi izmanto nevis ēdienu, lai ražotu citu ēdienu, bet tikai atkritumus no labības, lai ražotu ēdamus produktus."
Cits paraugprojekts pašlaik top Rīgā
Viens no uzņēmumiem, kas tuvākajos gados ražošanā vairāk plāno integrēt aprites ekonomikas prakses, ir kokapstrādes uzņēmums "Latvijas finieris". Starptautiskā konsorcijā "Viobond" uzņēmums būvēs sintētisko sveķu ražotni. "Viobond" projekta koordinators Kristaps Stankus, ka jaunajā ražotnē taps "zaļāka" bērza saplākšņu līmviela, kuras receptē izmantos kādu dabisku biopolimēru, kas sastopams koksnē.
"Uzmanība ir jāpievērš lignīnam, kas ir viena no trim koksnes pamata sastāvdaļām, kuras uzdevums koksnē un vairumā augu ir nodrošināt saistvielas funkciju. Tā ir tāda kā dabiska līme. Integrējot lignīnu šajos sintētiskajos sveķos, mēs iegūstam augstas izturības tehnoloģisku līmi.
Un lignīns līdz šim izmantots kā kurināmais, jo tam nav atrasta cita funkcija. Šobrīd lignīns ir celulozes ražošanas blakusprodukts. Ražojot papīru, tas paliek pāri," stāstīja Stankus.
Projekts veicinās uzņēmuma pāreju no fosilajiem resursiem uz atjaunojamiem, jo lignīns nav tikai jauna komponente sintētisko sveķu ražošanā, bet arī daļēji aizstāj līdz šim receptēs izmantoto fenolu un formaldehīdu, skaidroja Stankus.
"Kaut ko fosilu un indīgu mēs aizstājam ar zaļu un drošu," stāstīja Stankus. Jautāts, vai ar šo jauno tehnoloģiju pilnībā var aizstāt līdzšinējo, viņš sacīja: "Šim nolūkam arī šis projekts radīts, jo tas ir inovāciju projekts, mēs būvējam un turpinām attīstīt šo recepti. Šobrīd mums ir panākta aizvietojamība vairāk nekā puse, bet mums ir pamats uzskatīt, ka tuvāko gadu laikā mēs panāksim vēl lielāku šo aizvietojamības pakāpi."
Jaunās tehnoloģijas ieviešanai ir arī virsuzdevums – atrast pielietojumu lignīnam, kas iegūts tieši biorafinēšanas procesā un atšķiras no tā, ko iegūst celulozes ražošanas procesā.
"It kā viela ir tā pati, bet ķīmiskais sastāvs un nianses atšķiras. Tas ir būtiski, jo biorafinēšana tiek uzskatīta par perspektīvu nākotnes tehnoloģiju tieši fosilo materiālu aizstāšanas ziņā. Virsmērķis ir attīstīt šo tehnoloģiju tā, lai tai būtu būtiska ietekme kopējā kustībā. Ja mēs atrodam pielietojumu lignīnam plašā izmantošanas sfērā, tad tas paver iespēju, ka lignīnam var rasties tirgus, kas savukārt veicinās biorafinēšanas attīstību. Ķēdes reakcija. Fenilformaldehīda sveķi šobrīd tiek izmantoti ne tikai kā līmviela, bet to izmanto ļoti daudzu produktu ražošanām, un tas ir iemesls, kāpēc šo projektu atbalstīja, jo tālāk jau šo tehnoloģiju varēs izmantot ļoti daudzu produktu ražošanā, piemēram, siltumizolācijas materiālu ražošanā," teica "Viobond" projekta koordinators.
Ražošanas procesa "zaļināšana" uzņēmējiem prasa arī ne mazums izaicinājumu, secināja Stankus. Iepriekš projektā bija plānots ieguldīt 20 miljonus eiro, no kuriem astoņi ir Eiropas Savienības inovāciju programmas "Apvārsnis" līdzfinansējums.
Esošie ekonomiskie apstākļi projektu gan sadārdzinās par aptuveni 30%, bet tehnoloģijas ieviešana bērza saplākšņu ražošanu padarīs arī izdevīgāku.
"Šīs tehnoloģijas mērķis sasniegt zaļāku produktu ir monētas viena puse, tas ne vienmēr nodrošina pietiekami strauju tehnoloģijas izplatību. Otra monētas puse ir tieši tehnoloģijas rentabilitāte jeb izdevīgums. Šajā gadījumā, lai arī tā ir zaļā tehnoloģija, atšķirībā no daudzām citām zaļajām tehnoloģijām, tā ir rentablāka par fosilo tehnoloģiju. Lignīna izmantošana ir līdz četrām reizēm izdevīgāka nekā fosilo materiālu izmantošana," teica Stankus.
Sintētisko sveķu rūpnīcas būvniecība plānota Rīgā, Bolderājas rūpnieciskajā mezglā, un to nodot ekspluatācijā plānots 2025. gada augustā. Savukārt projektu kopumā pabeigt paredzēts 2026. gadā.
Ja Eiropa patiešām vēlas kļūt par pasaulē pirmo klimatneitrālo kontinentu, tad tuvākajās desmitgadēs tās ekonomiku sagaida nopietnas pārmaiņas. Fosilo izejvielu aizstāšana ar videi draudzīgiem produktiem ar augstu pievienoto vērtību, visticamāk, būs nozīmīga jaunās ekonomikas daļa.
