No 2023. gada 1. janvāra plānots noteikt garantētā minimālā ienākuma (GMI) slieksni 20% apmērā no minimālās ienākumu mediānas, attiecīgi pirmajai personai mājsaimniecībā 125 eiro un 87,5 eiro pārējām personām mājsaimniecībā. Lai gan valsts plāno vietvarām līdzfinansēt GMI izmaksu 50% apmērā, Latvijas Pašvaldību savienība aicināja līdzfinansējumu palielināt līdz 75%.
Plāno paplašināt iedzīvotāju loku, kas varēs saņemt mājokļa pabalstu, proti, tas būs pieejams arī iedzīvotājiem ar nedaudz augstākiem ienākumiem. Kopējais mājokļa pabalstam 12 mēnešos indikatīvi nepieciešamais finansējums ir 47 447 623 eiro.
Straujās inflācijas negatīvo ietekmi iecerēts mazināt arī pensiju saņēmējiem, šogad pensijas indeksējot mēnesi agrāk – 1. septembrī. Kopā šī gada indeksācijai būs nepieciešami 104,3 miljoni eiro.
Apkures sezonā – no šī gada novembra līdz nākamā gada maija beigām – plāno ikmēneša atbalstu senioriem un personām ar invaliditāti:
- 30 eiro mēnesī tiem, kuru pensijas vai atlīdzības apmērs nepārsniedz 300 eiro mēnesī;
- 20 eiro mēnesī tiem, kuru pensijas vai atlīdzības apmērs ir robežās no 301 līdz 509 eiro;
- 10 eiro mēnesī tiem, kuru pensijas vai atlīdzības apmērs ir robežās no 510 līdz 603 eiro mēnesī.
|
Personu skaits |
Izdevumi (euro) |
Kopā izdevumi (euro) |
||
|
2022 gada novembris-decembris |
2023.gada janvāris-maijs |
|||
|
30 |
203 281 |
12 196 860 |
30 492 150 |
42 689 010 |
|
20 |
255 593 |
10 223 720 |
25 559 300 |
35 783 020 |
|
10 |
39 166 |
783 320 |
1 958 300 |
2 741 620 |
|
Kopā izdevumi (euro) |
23 203 900 |
58 009 750 |
81 213 650 |
|
Šī atbalsta nodrošināšanai nepieciešami 81,2 miljoni eiro.
Tāpat paredz septiņus mēnešus izmaksāt pabalstu 30 eiro mēnesī ģimenēm, kas jau saņem valsts pabalstu par bērnu ar invaliditāti.
Labklājības ministrija informatīvajā ziņojumā arī piedāvāja ieviest jaunu atbalsta veidu – automātisku atbalstu mājsaimniecībām ar noteiktiem ienākumu sliekšņiem. Ienākumu līmenis, līdz kuram mājsaimniecība kvalificētos atbalstam, būtu līdz 743 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 520 eiro pārējām personām mājsaimniecībā.
Tiesa, šādai pieejai ir daudz trūkumu, kuru novēršanai vajadzīgs ilgāks laiks, tāpēc šī atbalsta ieviešana piedāvāta 2023. gada apkures sezonā.
Ziņots, ka nākamajā apkures sezonā valsts arī plāno segt pusi no siltumapgādes izmaksu sadārdzinājuma gan centrālas apkures saņēmējiem, gan tiem, kas apkurei izmanto elektrību, gāzi un granulas.
KONTEKSTS:
Šā gada pirmajos mēnešos saistībā ar energoresursu cenu kāpumu Latvijā valsts atbalsts bija pieejams visām mājsaimniecībām – ne tikai tai sabiedrības daļai, kas cenu kāpuma dēļ cietusi visvairāk, un tas valstij izmaksāja salīdzinoši dārgi, iepriekš sacīja Latvijas Bankas ekonomists Uldis Rutkaste, norādot, ka atbalstam turpmāk būtu jābūt mērķētam, taču valdībai vajadzētu būt rīcības plānam gadījumā, ja tarifi pieaugtu "šokējoši" strauji.
Valsts prezidents Egils Levits iepriekš atzina, ka nedrīkst pabalstus piešķirt visiem – dalīt "kā ar lejkannu", kā tas bijis līdz šim. Viņaprāt, valsts atbalstam būtu jābūt mērķētam. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") lūdza izstrādāt piedāvājumu par visaptverošu mērķētu pabalstu sistēmu, kas ļautu finansiāli mazaizsargātākajām iedzīvotāju grupām saņemt atbalstu energoresursu cenu un vispārējās inflācijas pieauguma ietekmes mazināšanai.
