Apkures sezona noslēgusies; pašvaldības mēģina taupīt un cīnīties ar parādniekiem

Aktīvā ziemas apkures sezona noslēgusies, bet pašvaldībām aktuāla ir cīņa ar parādniekiem. Piemēram, „Rīgas siltums” ziemas periodos ņem īslaicīgus kredītus, lai varētu samaksāt enerģijas ražotājiem. Katra pašvaldība meklē sev piemērotāko risinājumu, kā siltumapgādi padarīt efektīvāku. Tikmēr Ekonomikas ministrija novērojusi, ka kopumā valstī parādiem par apkuri ir tendence samazināties.  

Aizvadītā apkures sezona šogad bijusi viena no pēdējos gados garākajām un siltākajām ar vidējo gaisa temperatūru plus trīs grādi.

Akciju sabiedrības „Rīgas siltums” valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis pastāstīja, ka uzņēmuma tarifa cena par kilovatstundu pērn samazinājusies un tas ir saistīts ar kopējo dabasgāzes vērtības kritumu. Šosezon noritējis pilotprojekts, kas piedāvājis daudzdzīvokļu namu iedzīvotājiem pašiem regulēt temperatūru savā dzīvoklī, tādējādi maksājot vien par patērēto.

“Piedāvājam risinājumu, kā var regulēt normāli dzīvoklī temperatūru un arī attiecīgi  samaksu – maksāt par to apjomu tik, cik patērējis dzīvoklis. Šobrīd ir izstrādāts viens pilotprojekts – siltuma maksas sadalītāju uzstādīšana Ulbrokas ielā. Mēs gribējām saprast, cik tad maksas sadalītājs dod ekonomisko efektu.  Tā ir neliela ierīce, kas mēra temperatūru uz radiatora virsmas telpā, nosaka koeficientu, cik kopā no visa siltumenerģijas patēriņa patērējis ir viens šis radiators,” skaidroja Talcis.  

Projektā novērots, ka atšķirības maksā par kvadrātmetru variējušas no 27 centiem līdz pat 1,13 eiro. Dzīvokļos, kur nav šādas sistēmas, siltuma maksa par kvadrātmetru bijusi 57 centus liela.

„Rīgas siltumam” rīdzinieki pašlaik ir parādā piecus ar pusi miljonus eiro.

Lai ar siltumu apgādātu visus iedzīvotājus, uzņēmums ziemas periodos mēdz ņemt kredītus, stāstīja „Rīgas siltuma” komercdirektore Tatjana Kuļešova.

“Ņemot vērā, ka mums ir jānodrošina apmaksa gan “Latvenergo”, gan “Latvijas gāzei”, ziemas periodā mēs esam spiesti ņemt īslaicīgus kredītus, lai mēs varētu savlaicīgi norēķināties ar enerģijas piegādātājiem,” skaidroja Kuļešova.

Savukārt Jelgavā jau divus gadus darbojas modernā biomasas koģenerācijas stacija „Fortum Jelgava”. Tā ļoti maz izmanto dabasgāzi, pārsvarā kurinot ar atjaunojamiem energoresursiem. Tarifu ir izdevies samazināt, taču parādnieku tāpat daudz, informēja „Fortum” pārstāve Guntra Matisa.

“Kopumā, sākot strādāt biomasas koģenerācijas stacijai, mēs spējām samazināt siltumenerģijas tarifu par vidēji septiņiem līdz astoņiem procentiem. Kopējais klientu parāds par siltumenerģiju Jelgavā uz 1. maiju ir ap pieciem miljoniem eiro, kas nenoliedzami ir ļoti daudz,” atzina Matisa.  

Katra pašvaldība meklē tai piemērotāko veidu, kā ietaupīt. Piemēram, Liepājā ir visvairāk renovēto ēku, aptuveni 120. Liepājas pilsētas pašvaldības priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš ir pārliecināts, ka ar māju siltināšanu ir iespējams samazināt siltuma tarifu un par siltumu nemaksājošo iedzīvotāju īpatsvaru.

“Vistiešākā mērā energoefektivitātes pasākumi ietekmē tieši apkures rēķinus. Ja mēs salīdzinām - renovētā ēkā tie ir 0,54 [centi] par kvadrātmetru un nerenovētā ēkā – 1,51 [eiro]. Nu tas ir ļoti būtisks ietaupījums. Tie cilvēki, kas dzīvo renovētās mājās, ir disciplinētāki maksātāji, un arī viņu apmaksas līmenis ir labāks nekā tiem, kas dzīvo nerenovētās ēkās,” stāstīja Ansiņš.

Ekonomikas ministrija apkures tarifu un parādu apjomu datus par aizvadīto sezonu vēl nav apkopojusi, bet pērn kopējais parāds visās pašvaldībās pārsniedza 33 miljonus eiro. Ministrijas pārstāve Ilze Oša gan stāstīja, ka neapmaksātu rēķinu skaits samazinās un tam ir vairāki izskaidrojumi.

“To var skaidrot ar divām sadaļām. Pirmkārt, tas, ka ir samazināti tarifi daļā pašvaldību. Otrkārt, ar to, ka pagājušā ziema bija siltāka nekā iepriekšējā ziema un līdz ar to bija mazāki rēķini. Treškārt, mēs tomēr ņemam vērā ekonomiskās situācijas uzlabošanos. Tās visas trīs lietas, mūsuprāt, atstāj to iespaidu,” sacīja  Oša.

Par siltumenerģiju vislētāk maksā Valmieras iedzīvotāji, bet dārgākās cenas ir Jūrmalā, Ventspilī un Rēzeknē.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt