Saeimas deputāts Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība") norādīja, ka atbalsta pasākumi inflācijas kompensēšanai iedalāmi divās grupās. Pirmajā paredzēts papildu atbalsts iedzīvotājiem ar zemākiem ienākumiem, tostarp plānota ātrāka pensiju indeksācija, mājokļa pabalsta palielināšana. Tam plānoti papildu 20 miljoni eiro, bet 26 miljoni paredzēti pensiju ātrākai indeksācijai, piebilda labklājības ministrs Gatis Eglītis ("Konservatīvie").
Savukārt apkures sadārdzinājumu plānots daļēji kompensēt visiem Latvijas iedzīvotājiem, proti, šis atbalsts nebūs mērķēts uz kādu konkrētu iedzīvotāju grupu.
Vislielāko atbalsta summu – 150 miljonus eiro – plānots novirzīt centrālapkures sadārdzinājuma kompensēšanai, 35 miljoni eiro savukārt iecerēti pieaugošās gāzes apkures maksas daļējai kompensēšanai. Atbalsts apkures sadārdzinājuma daļējai kompensēšanai plānots arī mājsaimniecībām, kas savus mājokļus apkurina ar granulām vai arī mājokļa apsildīšanā izmanto siltumsūkņus.
Precizējums un papildinājums
Precizēts virsraksts, pirmā un ceturtā rindkopa - pretēji iepriekš ziņotajam, atsevišķs atbalsts malkas apkures sadārdzinājuma daļējai kompensēšanai nav paredzēts. Ziņa papildinātā ar 5. rindkopu.
Pirmdien labklājības ministrs pēc koalīcijas sēdes sacīja, ka ir atsevišķs risinājums šķeldas un daļēji arī malkas apkurei, tādējādi "galvenie apkures veidi" sadārdzinājuma daļējai kompensēšanai būs nosegti. Savukārt otrdien pēc valdības sēdes labklājības ministrs sacīja, ka par malkas apkuri atsevišķs atbalsts nav plānots, jo malku mājokļa apkurē izmantojot pamatā tās mājsaimniecības, kas ir mazāk nodrošinātas un kam plānots palīdzēt ar lielāku mājokļa pabalstu.
Paredzēts, ka valsts kompensēs daļu no apkures sadārdzinājuma, piemēram, ja centralizētās apkures maksa pārsniegs 68 eiro par megavatstundu (MWh), valsts segs 50% no sadārdzinājuma, tiesa, plānota "augšējā robeža" – 140 eiro/MWh, kuru pārsniedzot, atbalsts par attiecīgo daļu nepienāksies, skaidroja Eglītis.
Tāds pats mehānisms plānots gāzes apkures sadārdzinājuma kompensēšanai, pārsniedzot 68 eiro par MWh, valsts segtu pusi no sadārdzinājuma, bet "augšējā robeža" gāzes gadījumā varētu būt 150 eiro /MWh.
Granulu gadījumā valsts veiks intervenci, granulu cenai pārsniedzot 300 eiro par tonnu. Tiesa, maksimālā atbalsta summa plānota 100 eiro par tonnu, atzina Ašeradens, norādot, ka liela diskusija ir par to, kā darbosies atbalsta mehānisms mājsaimniecībām, kas savu mājokļu apkurē izmanto siltumsūkņus. Tam patlaban plānots novirzīt 15 miljonus eiro, piebilda labklājības ministrs.
Labklājības ministrs norādīja, ka valdības plānotais atbalsts mājsaimniecībām ir būtisks, taču no valsts puses visu apkures sadārdzinājumu mājsaimniecībām nebūs iespējams kompensēt. "Cilvēkiem jārēķinās, ka rēķinos būs pieaugums," piebilda Eglītis.
Valdības pārstāvji norādīja, ka plānotos 342 miljonus eiro inflācijas daļējai kompensēšanai paredzēts ņemt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, taču viņi nevarēja pateikt, cik lielā mērā tas audzēs Latvijas valsts budžeta deficītu. Vairāk par to būšot zināms otrdien, 21. jūnijā, kad valdībā plānots skatīt Labklājības ministrijas informatīvo ziņojumu par atbalsta pasākumiem.
KONTEKSTS:
Šā gada pirmajos mēnešos saistībā ar energoresursu cenu kāpumu Latvijā valsts atbalsts bija pieejams visām mājsaimniecībām – ne tikai tai sabiedrības daļai, kas cenu kāpuma dēļ cietusi visvairāk, un tas valstij izmaksāja salīdzinoši dārgi, iepriekš sacīja Latvijas Bankas ekonomists Uldis Rutkaste, norādot, ka atbalstam turpmāk būtu jābūt mērķētam, taču valdībai vajadzētu būt rīcības plānam gadījumā, ja tarifi pieaugtu "šokējoši" strauji.
Valsts prezidents Egils Levits iepriekš atzina, ka nedrīkst pabalstus piešķirt visiem – dalīt "kā ar lejkannu", kā tas bijis līdz šim. Viņaprāt, valsts atbalstam būtu jābūt mērķētam. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") lūdza izstrādāt piedāvājumu par visaptverošu mērķētu pabalstu sistēmu, kas ļautu finansiāli mazaizsargātākajām iedzīvotāju grupām saņemt atbalstu energoresursu cenu un vispārējās inflācijas pieauguma ietekmes mazināšanai.
