Piemēram, kādā veikalā “Lats” var iegadāties dažādas pakaļdarinājumu smaržas. Uz iepakojuma rakstīts, ka smaržas ir no Francijas, bet ražotas Polijā. Smaržu izplatītājs ir kāds SIA “Variatus”, tā pārstāvis interviju raidījumam atteica.
Savukārt veikala īpašnieks Ēriks Pīlādzis preču izvēli skaidroja ar to, ka cilvēkiem vajag pieejamas cenas. Uz jautājumu, vai pārdošanā ņemtu arī citus produktus, kas līdzīgi oriģināliem, īpašnieks atbildēja - ja produkts ir labs un cilvēki to pērk, tad, kāpēc gan ne.
Valsts ieņēmumu dienesta Riska vadības daļas Ierobežojumu un aizliegumu uzraudzības nodaļas vadītāja pienākumu izpildītājs Andis Stinka skaidroja - ja šī prece tiek ražota Eiropas Savienībā, tad ir Eiropas Savienībā brīvais tirgus un muitas kontrole uz robežām starp Eiropas Savienības dalībvalstīm nepastāv. Līdz ar to muita šādas preces nekontrolē.
“Iekšējā tirgū tā ir Valsts policija. Protams, jautājums ir tas, vai tiek pārkāpta preču zīme,” piebilda muitas pārstāvis.
Latvijas un Eiropas profesionālais patentpilnvarnieks preču zīmju lietās, vecākais jurists Broņislavs Baltrumovičs savukārt skaidroja, ka šajā gadījumā tie nav būtībā klasiskie viltojumi.
“Mēs to saprotam gan pēc likumdošanas, gan praksē – par klasisko viltojumu uzskata tādu preci, kas visos aspektos, tai skaitā nosaukumā, preču zīmju attēlojumā, iepakojumā atdarina pēc iespējas tuvāk oriģinālo izstrādājumu,” norādīja jurists.
Policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes kibernoziegumu nodaļas priekšnieka vietnieks Mārtiņš Brišs arī sprieda, ka “šajā gadījumā šeit nav skaidri salasāms kāda atpazīstama zīmola preču zīmes īpašnieka nosaukums, līdz ar to katrs, protams, vērtē pēc saviem kritērijiem”.
“Bet tomēr tas galvenais lēmums tiek pieņemts preču zīmju īpašnieka pusē, jo tieši viņš būs tas, kas sākotnēji izvērtē, vai ir pārkāptas šīs te preču zīmju tiesības, vai nē,” sacīja policijas pārstāvis.
Patērētāju tiesību aizsardzības centrā atzina, ka šādi produkti varētu tikt uzskatīti par maldinošiem, ja tie rada neskaidrību par preci un tās firmas nosaukumu.
Savukārt preču zīmju pārstāvis skaidro, ka Latvijas tirgus nav tik liels, lai būtu vērts iesaistīties ilgstošās un dārgās tiesvedībās.
“Tirgus daļa, ko potenciāli var vinnēt preču zīmju īpašnieks, apkarojot šādus pakaļdarinājumus, ir pārāk niecīga viņam globālajā mērogā attiecībā uz Latviju. Ja tas būtu parādījies Vācijā vai Apvienotajā Karalistē, kur ir milzīgi tirgi, tad, protams, noteikti uzreiz sekotu darbības,” skaidroja Broņislavs Baltrumovičs.
Veikala “Kristiana” pārdevēja – konsultante Lienīte pēc raidījuma lūguma, salīdzinot pakaļdarinājumus ar oriģināliem, atzina, ka aromāti ir krietni atšķirīgi, “ne tuvu nestāv”.
Taču preču zīmju uzturētājs pret šādiem atdarinājumiem neiebilst un arī veikala īpašnieks šādu smaržu pārdošanā problēmas nesaskata. Tādēļ arī turpmāk varēsiet iegadāties pakaļdarinājumu aromātus.
