Kā piemēru viņš minēja cilvēku ratiņkrēslā, kurš apsaimnieko zivju dīķi.
"Arī pie mums vēršas cilvēki, kuri grib strādāt," stāstīja Balodis. Viņš atzina, ka cilvēkiem ar invaliditāti darbu atrast nav viegli par spīti tam, ka Latvijā trūkst darbaspēka. Grūtāk darbu esot atrast ārpus Rīgas, jo galvaspilsētā vairāk respektē arī tos cilvēkus, kuru invaliditāte ir izteikti redzama.
Balodis vērsa uzmanību uz normu, kam vajadzētu palīdzēt invalīdiem, bet realitātē ir pretēji. Proti, normatīvie akti nosaka, ka invalīdu nevar tik vienkārši atlaist. No vienas puses tas rada drošību darbiniekam, savukārt no otras puses - darba devējs vienkārši negribēs pieņemt darbā kādu, kurš ir lieks apgrūtinājums, jo šo cilvēku nebūs iespējams atlaist.
Tāpat Balodis uzsvēra, ka Latvijā nepieciešams izstrādāt cilvēku ar invaliditāti darba politiku kā tādu, jo pašlaik valsts atbalsts ir tikai īslaicīgas subsidētas darba vietas.
Pēc Baloža domām, valstij vajadzētu domāt vai nu par nodokļu atlaidēm uzņēmējiem, kuri nodarbina cilvēkus ar invaliditāti, vai arī par īpašām darba vietām. "Motivējošus pasākumus vajadzētu, kur cilvēki saprot, ka ir arī ārkārtīgi veiksmīgi piemēri," teica Balodis.
"Apeirona" vadītājs minēja, ka Latvijā aptuveni 7% - 8% ir cilvēki ar invaliditāti. Tas ir daudz mazāks rādītājs nekā citur Eiropā. Balodis gan norādīja, ka iemesls varētu būt atšķirības tajā, ko uzskatām par invalīdu.
