Konferences un arī inovāciju nedēļas viena no tēmām ir bioekonomika, un Cēsīs šonedēļ skatāma to produktu izstāde, kas vairākās Eiropas valstīs tapuši no bioloģiskas izcelsmes materiāliem.
“Tāda lieta, kas mums Latvijā ir jauna, tā ir no citām zemēm, cilvēkam vajag olbaltumvielas un šo produktu ražošanā ir izmantotas olbaltumvielas, kas ir iegūtas no tārpiem, tārpu pulveris,” ar izstādē redzamo iepazīstināja mežzinātnes institūta „Silava” vadošā pētniece Dagnija Lazdiņa.
“Mūsu pašu Jelgavā pārtikas tehnologi arī ļoti čakli strādā pie šī, viņi ir ļoti tālu tikuši ar sliekām, es nezinu, vai jau kāds uzņēmējs to dara, bet es saprotu, ka pētnieki ir gatavi atdot uzņēmējam uz ražošanu,” stāstīja Lazdiņa.
Izstādē kopumā apskatāmi vairāk nekā 40 dažādi eksponāti, kas tapuši, izmantojot dažādus bioloģiskas izcelsmes materiālus, vai arī atlikumvielas, kas rodas ražošanas procesā.
“Ir kleita no piena, kur daļa no auduma ir iegūta no piena, ir, kur audumā ir izmantotas rožu ziedlapiņas, tas ir no Bulgārijas, kad iegūst rožu eļļu, rodas izspaides, un tad ir atrasts veids, kā tās izmantot, mums ir laša ādas maks, kad iegūst ādai līdzīgu materiālu, kas vizuāli ne ar ko neatšķiras no ādas, ir trauki, kas ir no rīsu sēnalām gatavoti un tie ir ēdami, tos var arī apēst, apēst ar visu šķīvi, to, kas ir uz tā šķīvja,” stāstīja institūta „Silava” zinātniskais asistents Kristaps Makovskis.
Lielākoties gan šie izstādes eksponāti tapuši ārvalstīs, taču izstādē skatāmi arī institūtā „Silava” radītie produkti.
“Te mums ir izmantotas egļu skujas, būtībā pārtikas piedevu ražošanai, te ir kakla sāpēm, kā konfektes, būtībā uztura bagātinātājs, bet ar skuju ekstraktu, tad ir veselības dzēriens, kas garšo, kā kola, tikai veselīgāks. Mēs pētām to, kā mēs varētu izmantot mežu pēc iespējas ilgtspējīgāk un pilnīgāk,” stāstīja Makovskis.
“Daudzas lietas, kas ir šajā izstādē, varētu būt arī Latvijā tapušas, piemēram, šķīvji no klijām, kurus pēc tam var apēst, mierīgi arī Latvijā tādus kāds varētu cept. Mums šajā gadījumā tie ir no Polijas. Un tā dambretīte, tas ir tīrais Latvijas produkts, tepat Valmieras kārkls ripiņās sazāģēts, nevajag plastmasas ripiņas, bet vienkārši kārkla ripiņas un varam spēlēt dambreti. Un patiesībā jau mums Latvijā viss ir viena vienīga bioekonomika, jo mūsu resurss ir lauksaimniecība, lauksaimniecības produkts, tas ir dabas resurss, mums ir salīdzinoši mazs pesticīdu patēriņš, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, tās visas lietas mums ir,” klāstīja Makovskis.
Šī izstāde ir domāta, lai uzņēmēji gūtu ierosmi un iedrošinājumu arī meklēt dažādus inovatīvus risinājumus, un tādi jau arī top. Vidzemes plānošanas reģiona uzņēmējdarbības centra vadītāja Laima Engere – Levina stāstīja, ka inovācijām veltītajā konferencē būs arī vairāki pašu vidzemnieku pieredzes stāsti.
“Tepat Cēsu uzņēmums „Labas saknes” stāstīs savu pieredzi, kā radīt jaunus produktus no burkānu atlikumiem, kas vēl būs, būs Igaunijas- Latvijas programmas ietvaros radīto pārrobežu produktu prezentācijas, respektīvi tur būs Latvijas uzņēmumu jaunie, izstrādātie produkti, kas ir tapuši sadarbībā ar igauņiem,” stāstīja Laima Engere – Levina.
Inovāciju nedēļa Vidzemē tiek rīkota jau otro gadu un kā atzina Laima Engere – Levina, tad interese par to ir pat ļoti liela.
“Vidzemes inovāciju nedēļas mērķis ir lauzt stereotipus par to, ka inovācijas vienmēr ir kaut kas ļoti sarežģīts, dārgs un neiespējams, un caur šiem Vidzemes inovāciju nedēļas pasākumiem mēs cenšamies visas iesaistītās puses vest kopā un veicināt šo kontaktu un informācijas apmaiņu un būt starp līdzīgi domājošajiem,” norādīja Laima Engere – Levina.
Bet, lai jau reāli atbalstītu uzņēmējdarbību un dažādu inovāciju ieviešanu, piektdien Valmieras tehnikumā atklās jauno Multifunkcionālo metālapstrādes mācību laboratoriju, kā koprades darbnīcu, kurā būs modernas iekārtas un tehniskais atbalsts, lai esošie un topošie uzņēmēji varētu veidot jaunus un radošus produktus.
