Ansips un Straujuma: Diskusijām nebūtu jātraucē «Rail Baltica» projekta virzība

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Par „Rail Baltica” dzelzceļa līnijas atzaru starp Kauņu un Viļņu Lietuvai būtu jādiskutē ar Eiropas Komisiju, tomēr šīm diskusijām nav jātraucē turpmākajam sagatavošanās procesam, tā pirmdien Tallinā Baltijas valstu premjerministru sanāksmē norādīja Igaunijas valdības vadītājs Andruss Ansips. Viņa nostājai pievienojās arī Latvijas valdības vadītāja Laimdota Straujuma, kurai šī ir pirmā ārvalstu vizīte jaunajā amatā.  

Lai ilgi apspriestais dzelzceļa projekts „Rail Batica” varētu kļūt par realitāti, pieteikums Eiropas Savienības finansējumam ir jāiesniedz jau šā gada maijā. Ja Latvija, Lietuva un Igaunija nokavēs šo termiņu, izredzes saņemt Eiropas Savienības līdzekļus vēlāk būšot krietni zemākas, sacīja Igaunijas premjers Andruss Ansips.

Jaunā Latvijas valdības vadītāja Laimdota Straujuma sacīja, ka piekrīt Ansipam un cer, ka visu izdosies paveikt laikā.  

„Gribētu, lai „Rail Baltica” kustība būtu raita un nebūtu aizķeršanās,” atzina Straujuma.

Diskusijas šobrīd notiek par kopuzņēmumu, ko trīs Baltijas valstīm ir jānodibina, lai pieteiktos Eiropas fondiem. Tas joprojām nav izdarīts, jo pastāv vēl vairāki neatrasinātie juridiskie jautājumi.

Tāpat pašreizējā Lietuvas valdība mainīja savu priekšteču uzstādījumu, ka dzelzceļa līnijai būtu jāvirzās caur Kauņu, jo tas ir taisnākais ceļš starp Rīgu un Varšavu. Tagad Lietuva vēlas, lai arī Viļņa tiktu iekļauta projektā, gluži tāpat kā pārējo valstu galvaspilsētas. Lietuvas premjers Aļģirds Butkēvičs piebilda Viļņā tiek saražoti 40% no Lietuvas iekšzemes kopprodukta, tādēļ tās iekļaušana projketā būtu tikai loģiska.

Tomēr tas nozīmē, ka Lietuvai ir jāveic atsevišķas sarunas ar Briseli, kā arī jāizstrādā tehniski ekonomiskais pamatojums. Nav skaidrs, vai to visu varēs paveikt līdz maijam.

Straujuma savukārt norādīja, ka „Latvijas puse gribētu, lai šī vienošanās būtu pietiekami ātri, lai mēs varētu laicīgi sagatavot pieteikumu Eiropas finansējumam”.

Taču pieteikšanās Eiropas Savienības fondiem maijā vēl negarantē, ka līdzekļi tiks piešķirti, jo pieteikumu būs vairāk nekā pieejamās naudas.

Tallinas sanāksmē piedalījās arī Polijas valdības vadītājs Donalds Tusks. Viņš apliecina, ka arī Polija ir gatava iesaistīties „Rail Baltica” projektā, kad pārējās valstis izdarīs savu mājas darbu. Tāpat Tusks atbalstīja elektroenerģijas starpsavienojuma būvniecību starp Poliju un Lietuvu, lai mazinātu Baltijas valstu enerģētisko izolētību.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti