Prasība saistīta ar 9,3 hektāriem zemes Andrejsalā blakus treknajos gados iecerētajam, bet tā arī neuzbūvētajam Laikmetīgās mākslas muzejam. Privatizācijas aģentūra 2008.gadā šo zemi uz nomaksu pārdeva uzņēmumam "Termināls Andrejsala". Darījuma summa bija 10,5 miljoni eiro (60% naudā un 40% sertifikātos), nomaksas termiņš — desmit gadi.
Taču termiņa vidū uzņēmuma pārskaitījumi par zemi apsīka un 2014. gadā tas pieteica maksātnespēju. Šāds solis ļāva atteikties no pirkuma līguma un uzreiz pēc tam vērsties tiesā pret valsti, lai pieprasītu atmaksāt visu par zemi līdz šim iemaksāto summu — 5,8 miljonus eiro.
Maksātnespējīgais uzņēmums "Termināls Andrejsala" pērnā gada oktobrī likvidēts, taču tā prasību tiesā pret Privatizācijas aģentūru uztur tiem pašiem īpašniekiem piederošais "Elevators Andrejsala".
Šis uzņēmums caur virkni citu firmu galu galā pieder Andra Šķēles un Aināra Šlesera ģimenēm, un ar Aivaru Lembergu saistītām personām.
Andrejsalas zemes jautājums 17.janvārī izskatīts slēgtā valdības sēdē. Ministri uzklausījuši Privatizācijas aģentūras vadītāja Vladimira Loginova ziņojumu par situāciju, taču valdība nekādus lēmumus nav pieņēmusi, atstājot jautājumu aģentūras ziņā.
Žurnāla "Ir" rīcībā esoša informācija liecina, ka Privatizācijas aģentūra apsver mierizlīgumu šajā lietā.
Tā būtība — "Elevators Andrejsala" atsauc pret valsti vērsto prasību, savukārt Privatizācijas aģentūra par prasījuma summu samazina uzņēmējiem maksu par kādu citu zemes gabalu, ko "Elevators Andrejsala" iegādājies no valsts un turpina norēķināšanos.
Privatizācijas aģentūra nekomentē darījuma detaļas.
Andrejsalas zemesgabala kadastrālā vērtība ir būtiski sarukusi — no 4,5 miljoniem eiro darījuma noslēgšanas laikā 2008.gadā līdz 1,5 miljoniem eiro šā gada janvārī. Lai gan kadastrālā vērtība neatspoguļo īpašuma tirgus cenu, tās izmaiņas vedina domāt, ka trekno gadu izskaņā veiktā pirkuma summa šobrīd vairs neatbilst zemes vērtībai. Pārtraucot līgumu un atgūstot jau iztērēto naudu, oligarhu uzņēmums būtu ieguvējs, bet valsts — zaudētāja.
Žurnāls norāda uz vairākiem zīmīgiem apstākļiem šajā maksātnespējas lietā. Neilgi pirms procesa sākuma "Termināls Andrejsala" valdē iecelts Normunds Nebojs. Viņa vārds iepriekš izskanēja saistībā ar nacionālās aviokompānijas "airBaltic" tiesvedībām, spiežot valsti uz mierizlīgumu vairāku miljonu vērtībā.
Sākotnēji uzņēmumam pieteikta ārpustiesas tiesiskā aizsardzība, kas ļauj pašiem izraudzīties sev procesa administratoru, bet pēc pāris mēnešiem pieteikta maksātnespēja un darbu turpināja tas pats, nevis nejaušā izlases kārtībā nozīmēts administrators.
Turklāt tiesiskās aizsardzības plāns netika saskaņots ar Privatizācijas aģentūru, kas bija uzņēmuma kreditors - saskaņā ar zemes pirkuma līgumu "Termināls Andrejsala" bija jāmaksā 6% gadā par valstij vēl nepārskaitīto summas daļu, taču uzņēmums bija palicis parādā jau 0,87 miljonus eiro.
Uzņēmuma izvēlētā administratore ir tolaik Rīgā, Antonijas ielā 5, praktizējošā Zinta Zālīte-Rukmane. Viņa ir viena no administratoriem, kam 2015.gadā pievērsās Valsts kontrole, ziņojot par iespējamiem pārkāpumiem maksātnespējas administratoru darbā, kas praktizē kopējās adresēs, bet maksātnespējas procesos pārstāv dažādas puses.
Uzņēmuma administratore kā speciālistus piesaistīja advokātus no Alda Saulieša un Raivo Sjademes biroja, kuri savulaik bijušas būtiskas lomas tajā pašā "airBaltic" tiesvedību sāgā, kurā bija iesaistīts uzņēmuma valdes loceklis Nebojs.
Maksātnespējas administratore pret valsti izvirzīto prasību nekomentēja, aicinot visus jautājumus uzdot Privatizācijas aģentūrai. Savukārt aģentūra uzsver, ka strīds nav atrisināts un tiesvedības laikā tā nedrīkst izpaust nekādas ziņas par lietas materiāliem vai dalībnieku stratēģiju. Arī Šķēle un Šlesers nesniedza atbildes šajā jautājumā.
Žurnāls "Ir" norāda, ka valdības klusēšana un Privatizācijas aģentūras slepenība šajā lietā neļauj novērtēt, vai un cik izdevīgs valstij būs šī strīda atrsinājums.
