Analītiķis: Par spīti tranzīta kravu sarukumam «Latvijas dzelzceļa» loma ekonomikā ilgtermiņā nemazināsies

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Par spīti tranzīta kravu sarukumam, kas sekmē arī liela skaita darbinieku atlaišanu „Latvijas dzelzceļa” loma ekonomikā ilgtermiņā nemazināsies, prognozē Latvijas Radio aptaujātie eksperti.

ĪSUMĀ:

  • Pērn dzelzceļam no valsts maka tika novirzīti 24 miljoni eiro.
  • Visticamāk, arī šogad uzņēmumam būs nepieciešams atbalsts no valsts budžeta.
  • Ekonomists redz, ka ir iespēja optimizēt izmaksas, samazinot darbinieku skaitu.
  • Iepriekš daudz darbinieku neatlaida, jo tad zūd darbavietas Latgalē.
  • Analītiķis: „Latvijas dzelzceļa” loma ekonomikā būs būtiska par spīti tranzīta kravu sarukumam.

Analītiķis: Par spīti tranzīta kravu sarukumam „Latvijas dzelzceļa” loma ekonomikā ilgtermiņā nemazināsies
00:00 / 03:53
Lejuplādēt

Valsts akciju sabiedrība „Latvijas dzelzceļš” tranzīta kravu apjoma sarukuma dēļ pērn no darba atlaida gandrīz 1300 cilvēku, un šajā rudenī viņiem piepulcēsies vēl 700. Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vadītājs Jānis Salmiņš norādīja, ka tranzīta kravu sarukums ir aktuāla problēma vairākus pēdējos gadus un arī šī gada pirmajā pusē situācija neuzlabojas.

„Piemēram, 2020. gads ar 24 miljoniem tonnu – tas bija kritums par vairāk nekā 40%, ja salīdzina ar 2019. gadu. Protams, daļēji tas bija saistīts ar pandēmiju un visu ekonomisko procesu apstāšanos arī Eiropā.

Bet, manuprāt, lielāka ietekme ir ilgstošiem procesiem un mērķtiecīgai Krievijas politikai par kravu pārvirzīšanu,” stāstīja Salmiņš.

Viņš teica, ka kopumā tranzīta loma ekonomikā kopš 2000. gada sākuma pakāpeniski mazinās. Visa transporta nozare pērn Latvija veidoja 7,4 % no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet dzelzceļa loma ekonomikā bija 2%.

„Un arī skatoties pēc nodarbināto skaita kopējā, kas ir ap 16–17 tūkstošiem, tas arī veido 2%,” piebilda ministrijas analītiķis.

Salmiņš gan uzsvēra, ka darbinieku atlaišana „Latvijas dzelzceļā” ir tikai viens no veidiem, kā samazināt izdevumus. Turklāt procesu optimizācija, kad cilvēku darbu aizstāj tehnika, ir nākotne daudzās nozarēs strādājošajiem uzņēmumiem.

„Latvijas dzelzceļa” kā infrastruktūras nodrošinātāja ieņēmumiem ir jābūt līdzsvarā ar infrastruktūras uzturēšanas izdevumiem. Satiksmes ministrijas Dzelzceļa politikas departamenta direktors Kārlis Eņģelis uzsvēra, ka pērn līdz ar kravu apjoma būtisko sarukumu valstij bija uzņēmumam jāpalīdz nodrošināt šo līdzsvaru.

„Kravu apjomu sarukumam ir vistiešāk kolerācija ar valsts iesaistes apjomu „Latvijas dzelzceļa” finanšu līdzsvara nodrošināšanā. 2020. gads ir pirmais gads, kurā ir iestājusies situācija, kad valstij ir jāiesaistās ieņēmumu pusē ar valsts budžeta finansējumu, lai nodrošinātu dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu.

Iepriekšējā gadā tika piešķirti 24 miljoni eiro,” pastāstīja Eņģelis.

Ja 2021. gadā „Latvijas dzelzceļam” finansiāla palīdzība būs vajadzība, tad tā, vadoties pēc likumiem, valstij būs no budžeta līdzekļiem jāsniedz. Bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš prognozē, ka šogad valsts atbalsts „Latvijas dzelzceļam”, visticamāk, būs nepieciešams, ja uzņēmums nespēs ar savu darbību nopelnīt, lai uzturētu infrastruktūru.

„Tur nav īsti citu alternatīvu, bet ir grūti pateikt, kāda summa būs nepieciešama. Vēl gados, kad kravas bija salīdzinoši daudz, tika runāts, ka brīdī, kad kravas samazināsies uz daudz zemāku līmeni, būs jādomā, kā šo dzelzceļa infrastruktūru uzturēt. Un tās izmaksas, slogs aiziet uz valsts budžetu. Aktuālais jautājums, cik tālu ir iespējams optimizēt „Latvijas dzelzceļa” darbību,” izteicās Āboliņš.

Uz jautājumu, vai optimizācijas iespējas vēl var rast, samazinot darbinieku skaitu, ekonomists norādīja, ka Igaunijas dzelzceļš strādā ar krietni mazāku komandu. Līdz ar to „Latvijas dzelzceļā” optimizācijas iespējas ir.

„Kas iepriekšējos gados ir traucējis sākt šo, ir, ka tas ir reģionāli jūtīgs jautājums.

Daudzas no šīm darba vietām atrodas Latgalē – Rēzeknē, Daugavpilī. Tur no valsts puses ekonomiskā situācija ir salīdzinoši smaga. Un samazināt tur daba vietas nav bijusi politiski populāra izvēle,” norādīja ekonomists.

Savukārt Ekonomikas ministrijas analītiķis Salmiņš mudina tomēr uz transporta nozari un tranzītu neraudzīties ar nolemtības skatu. Par spīti tam, ka naftas un ogļu kravu apjoms sarūk, transports kā nozare ir asinsrite visai ekonomikai. Līdz ar to gan uzņēmumam, gan politikas veidotājiem ir jāskatās kravas dažādošanas virzienā un jāvērtē "Rail Baltica" ietekme. Viņaprāt, ilgtermiņā „Latvijas dzelzceļa” loma aizvien būs būtiska.

KONTEKSTS:

"Latvijas dzelzceļš" tuvākajos mēnešos plāno no darba atlaist 700 darbiniekus. Šie cilvēki papildinās to nepilnu 1300 darbinieku pulku, kas no šī uzņēmuma tika atlaisti pērn pandēmijas laikā. No tiem, kas kļuva par nodarbinātības aģentūras klientiem, apmēram 70% darbu ir atraduši vai devušies pensijā.

"Latvijas dzelzceļš" šā gada 1. augustā strādāja 4558 darbinieki, savukārt visa uzņēmuma koncerna darbinieku skaits sasniedza 7168 cilvēkus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti